zinātne par biol. sistēmu uzbūves un darbības principu izmantošanu inženiertehniskās konstrukcijās, aparātos un tehnoloģiskos procesos; robežzinātne starp biol. un tehniku. BIONIKA cieši saistīta ar fiziku, ķīmiju, kibernētiku, elektroniku, navigāciju. Viena no svarīgākajām BIONIKA problēmām ir vadības un sakaru sistēmu izstrādāšana. Šajā ziņā BIONIKA cieši saistīta ar kibernētiku, it īpaši ar biol. kibernētiku, kura modelē dzīvo organismu funkcijas un elementus. Biol. kibernētika rada tādus modeļus, kas palīdz izprast vadīšanas un regulēšanas mehānismus dzīvā organismā, turpretī BIONIKA izstrādā tikai tādus modeļus, kam ir konkrēta praktiska nozīme un kas ir derīgi darbam reālā tehniskā sistēmā ar noteiktu uzdevumu. BIONIKA risina šādas konkrētas inženiertehniskas problēmas: plaša apjoma informācijas uzkrāšana un apstrāde; tādu elektronisko sistēmu radīšana, kuras spētu automātiski mainīt savus parametrus atbilstoši apkārtējās vides pārmaiņām, saglabājot optimālus tehniskos raksturlielumus; radioelektroniskās aparatūras elementu apmēru samazināšana (miniaturizācija); attēlu pazīšana (identificēšana) informācijas uztveres un apstrādes sistēmās; principiāli jaunu navigācijas aparātu izveidošana; dažādas enerģijas pārvēršana meh. enerģijā; ķīm. un bioķīmiskās enerģijas pārvēršana elektriskajā enerģijā. Ļoti aktuāla problēma ir sistēma «cilvēks—mašīna», kuras efektīvs atrisinājums stipri samazinātu cilv. saslimstību ar arodslimībām un palīdzētu pilnveidot informatīvos sakarus starp mašīnu un operatoru (t.s. mašīnu bioloģizācija). Mūsdienās mijiedarbība starp mašīnu un cilvēku ir ļoti ierobežota. Tehnisko ierīču vadīšanai operators izmanto tikai vienu (mehānisko) mijiedarbības veidu (slēdžu nospiešana, sviru pārvietošana, rokturu pagriešana), turklāt informācija par vadāmās ierīces darbību parasti tiek uztverta tikai skaņas vai gaismas signālu veidā. Tāpēc operatoru darbā nepieciešamas sarežģītas iemaņas, darbs ātri nogurdina, un tā ražīgums neatbilst cilv. un tehnisko ierīču spējām. BIONIKA pētī iespējas mašīnu vadīšanai izmantot vārdiskas komandas un organisma biopotenciālus; izstrādā signālierīces, kas iedarbotos arī uz citiem maņu orgāniem. Klīn. medicīnā paredzēts plaši izmantot tādas tehniskās ierīces, kas biol. norises vadīs saskaņā ar paša organisma raidītām komandām. Pašreiz jau izstrādātas sistēmas, kurās narkozes aparāta darbs ir atkarīgs no galvas smadzeņu elektrisko potenciālu rakstura; izmantojot biol. regulācijas mehānismu principus, radīti dažādi fiziol. funkciju stimulatori.