kompleksa biol. zinātne par cilvēku. Pētī tā izcelšanos un evolūciju (antropoģenēzi), rasu veidošanos un cilv, fiz. uzbūves normālās variācijas. ANTROPOLOĢIJA ierindojama starp bioloģiskajām un sab. zinātnēm. Lietojot savas pētniecības metodes (antropometrija), plaši izmanto arī paleozooloģijas un salīdzināmās anat. metodes, izvēršot pētījumus par galvaskausu (kranioloģija), zobiem (odontoloģija) un pirkstu ādas reljefu (dermatoglifika). Pētījot cilv. individuālo pazīmju mainības likumsakarības, to saistību ar vecumu, dzimumu, darba un dzīves apstākļiem, ANTROPOLOĢIJA aizvien vairāk lieto fiziol., bioķīm. un ģenētikas metodes. Rasu pētīšanā izmanto kartogrāfiskās metodes. Pētījumiem ANTROPOLOĢIJA, it īpaši par cilvēka, rasu, tautu izcelšanos, ir liela nozīme pareiza zinātn. pasaules uzskata izveidē.