viena no antropoloģijas pētījumu pamatmetodēm, kas saistīta ar dažādiem cilv. auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem. To izmanto arī medicīnā, it īpaši jautājumos par cilv, fiz. attīstību un konstitucionālajām īpatnībām, Antropometriskos pētījumos nosaka ķermeņa garumu, masu, krūšu apkārtmēru, muskulatūras attīstību un zemādas tauku slāni, mērī galvaskausu (kraniometrija), locekļus, atsevišķus ķermeņa segmentus. ANTROPOMETRIJA ietver arī funkcionālus rādītājus — muskuļu spēku (dinamometrija), plaušu tilpumu (spirometrija). Antropometriskos mērījumos stingri jāievēro instrukcijas par attiecīgās pazīmes noteikšanu. Mērījumus izdara ar speciāliem instrumentiem, orientējoties pēc noteiktiem, t.s. antropometriskiem punktiem, kas parasti ir kaulu izaugumi, izciļņi, pauguri u.c. cauri mīkstajiem audiem iztaustāmas vietas. Ar ANTROPOMETRIJA palīdzību nosaka iedz. vispārējo veselības stāvokli, fiz. attīstību, ārējās vides, darba u.c. faktoru ietekmi uz cilv. attīstību. Pie pamatrādītājiem pieder ķermeņa garuma attiecība pret ķermeņa masu, pret krūškurvja apkārtmēru u.c. Sevišķi svarīga nozīme ANTROPOMETRIJA ir pediatru praksē atsevišķu bērnu un pusaudžu vai arī veselu kolektīvu (bērnu namu, internātu u.c.) fiz, attīstības noteikšanā. Izstrādātas speciālas tabulas un diagrammas, kurās norādīts, kādam ķermeņa garumam, masai, krūšu apkārtmēram utt. jābūt noteikta apvidus bērnam zināmā vecumā. Sistemātiski kontrolējot bērnu fiz. attīstību, tiek laikus konstatēti un novērsti apstākļi, kas rada novirzi no normas. Ar ANTROPOMETRIJA palīdzību nosaka arī derīgumu karadienestam, vienai vai otrai profesijai, sporta veidam. ANTROPOMETRIJA datiem nozīme ir arī apavu, apģērbu, mēbeļu u.c. sērijveidā izgatavojamo priekšmetu racionālā standartizācijā. ANTROPOMETRIJA lieto arī tiešu medicīnā personības noskaidrošanai. ANTROPOMETRIJA dod iespēju pēc galvaskausa vai kāda cita skeleta kaula vai tā daļas noteikt vecumu, dzimumu, rasi vai individuālas cilv. īpatnības līdz pat portretiskai līdzībai