elpojamā gaisa tilpuma noteikšana; pieder pie antropometriskiem mērījumiem. SPIROMETRIJA izdara ar spirometru — ļoti vienkāršu aparātu, kas sastāv no diviem dažāda lieluma cilindriem. Izdarot mērījumu, pēc iespējas dziļi ieelpo un pēc tam lēni izelpo caur iemuti visu gaisu spirometrā, kura mazākais cilindrs pēc izelpas paceļas. Plaušu vitālā kapacitāte ir maksimālais gaisa daudzums, ko izmeklējamais spēj izelpot pēc maksimāli dziļas ieelpas; to nolasa no spirometrā skalas. Plaušu vitālā kapacitāte ir atkarīga no cilv. ķermeņa stāvokļa, vecuma, auguma, veselības. Tā var svārstīties no 1800 cm3 līdz 7400 cm3, tāpēc katram cilv. tā jāsalīdzina ar vajadzīgo plaušu vitālo kapacitāti, ko nolasa speciālās tabulās vai aprēķina pēc formulām un nomogrammām. Parasti plaušu vitālā kapacitāte vīriešiem ir 4000—5000 cm3, bet sievietēm — 3000—4000 cm3; novirzes iespējamas par 15—20% ; patol. novirzes ir tikai tad, ja plaušu vitālās kapacitātes lielums ir mazāks par 80% no vajadzīgās plaušu vitālās kapacitātes. SPIROMETRIJA izdara gk. med. kontrolei skolās, pusaudžu kabinetos poliklīnikās, sportistu trenētības kontrolei. Pilnīgākai plaušu funkcionālo spēju pārbaudei izmanto spirogrāfiju.