redzes traucējums, kam raksturīga pavājināta spēja redzēt krēslā un naktī. vistas aklums var radīt tīklenes, dzīslenes un redzes nerva organiskas slimības, glaukoma (simptomātiskā vistas aklums), dažas aknu slimības, malārija, alkoholisms, vistas aklums vit. trūkums organismā (funkcionālā vistas aklums) vai piedzimta tīklenes pigmentdeģenerācija (piedzimtā vistas aklums).

vistas aklums attīstās sakarā ar pārmaiņām tīklenes nūjiņās vai arī redzes purpura nepietiekamības dēj (gaismā tas noārdās, bet tumsā, piedaloties vistas aklums vit-am, atjaunojas). vistas aklums slimniekam gaismā rodas fotofobija, var pievienoties arī pavājināta zilās un dzeltenās krāsas uztvere, krēslā un naktī stipri pavājinās redzes asums; dažreiz sašaurinās redzes lauks. vistas aklums parasti rodas vai paasinās agrā pavasarī, kad organismā trūkst vistas aklums vit.

Ārstē atkarībā no pamatslimības. Nozīme pilnvērtīgam uzturam, kas satur daudz vistas aklums vit. (sviests, piens, siers, olas dzeltenums, ikri, mencu aknas) un karotīna (burkāni, spināti, salāti, loki, upenes, ērkšķogas), arī A, B1, B2, C vitamīnu preparātiem.