plakantārpu tipa parazītiski tārpi. Tiem ļoti spēcīgi attīstīti hermafrodītiska tipa dzimumorgāni. No SŪCEJTĀRPI olām attīstās kāpuri, kas spēj patstāvīgi eksistēt ārējā vidē. Daudzi SŪCEJTĀRPI attīstās bez saimnieka maiņas, citi — ar saimnieku un paaudžu maiņu. Pazīstamas vairāk nekā 1000 SŪCEJTĀRPI sugas, no tām medicīnā svarīgākās ir Sibīrijas jeb kaķa trematode, kas ierosina opistorhozi, aknu fasciola — ierosina lasciolozi, Ķīnas trematode — parazitē aknās, dažādas asins trematožu (Schisrosoma) sugas — venozajos asinsvados. SŪCEJTĀRPI ierosinātās slimības — trematodozes PSRS sastopamas retāk nekā nematodozes (ieros. — nematodes) un cestodozes (ieros. — lenteņi). SŪCEJTĀRPI parasti lapveidīgi. Uz ķermeņa 2 vai vairāki piesūcekņi. Viens no tiem ķermeņa priekšgalā ap mutes atveri, otrs — krūšu rajonā (veic piestiprināšanās orgāna funkcijas). SŪCEJTĀRPI gremošanas orgānu sistēma sākas ar muti, tai seko muskuļots barības vads un sazarota zarna, kas stiepjas gar ķermeņa sāniem un nobeidzas akli. Vairākumam SŪCEJTĀRPI starpsaimnieks ir dažādas gliemežu sugas, kuru ķermenī attīstās un vairojas sūcējtārpu kāpuri. Atsevišķu SŪCEJTĀRPI sugām attīstības cikls noris ar papildsaimnieku (zivis). Definitīvais saimnieks (organisms, kurā attīstās dzimumgatavi parazīti), arī cilv., invadējas, ja ēd jēlas vai nepietiekami izvārītas vai izceptas zivis.