invāzijas slimība, ko ierosina Sibīrijas jeb kaķa trematode (Opisthorchis felineus); viena no helmintozēm. Izplatīta Obas, Irtišas, Kamas, Dņepras, Dienvidbugas un Ziemeļdoņecas baseinā. LPSR vietēju saslimšanas gadījumu nav. Sibīrijas trematode ir 8—13 mm garš, 1,5—2 mm plats tārps, kas parazitē cilv., arī suņu, lapsu un polārlapsu aknās, žultspūslī vai aizkuņģa dziedzerī, kur piestiprinās ar 2 spēcīgiem piesūcekņiem. Te tas producē olas, kas kopā ar žulti izdalās zarnas dobumā un tālāk ar izkārnījumiem nokļūst ārējā vidē. Tālākā attīstība iespējama tikai starpsaimniekā — saldūdens gliemeža Bithvnia leachi organismā (dzīvo stāvošos un seklos ūdeņos — izžuvušu upju gultnēs, līčos, attekās). Apm. pēc 1 1/2—2 mēn. no gliemeža ūdenī izdalās daudz astainu kāpuru. Tie ieurbjas zivju organismā un iecistējas muskulatūrā. Cilv. invadējas, ēdot šādas zivis jēlas vai termiski nepilnīgi apstrādātas. Klīn. ainai raksturīgi aknu, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera bojājumu simptomi. Slimībai hron. gaita ar periodiskiem paasinājumiem un nervu sistēmas darbības traucējumiem. Diagnoscē pēc parazīta olām divpadsmitpirkstu zarnas saturā vai izkārnījumos. Ārstē ar hloksilu. Profilakse. Novērst saldūdens tilpņu piemēslošanu ar cilv. izkārnījumiem. Zivis lietot tikai labi izceptas vai izvārītas. Dehelmintizēt visus ar OPISTORHOZE invadētos cilvēkus.