— ārstnieciskas siltuma procedūras, kurās izmanto sasildītas, tīras, sausas smiltis; siltumterapijas veids. SMILŠU PELDES visērtāk rīkot pludmalē, ja vietējā insolācija (saules siltuma daudzums, ko saņem zemes virsma) ir pietiekama, lai smiltis sasiltu līdz 50 vai 55°. Uz karstām smiltīm novietotu ķermeni vai tā daļu apber ar biezu (uz krūtīm 5— 10 cm, atstājot brīvu sirds apvidu, citur 10—12 cm) smilšu kārtu, gādājot, lai saule nekarsētu galvu un ar smiltīm neapklātās ķermeņa daļas. SMILŠU PELDES ilgums — 20 min. un vairāk atkarībā no slimnieka pašsajūtas; seko atvēsinoša pelde vai duša. Siltuma sastrēgums rada ķermeņa t celšanos par 1—3° un stipru svīšanu, kas norisinās netraucēti, jo smiltis labi uzsūc sviedrus. Tāpēc slimnieks peldē nereti zaudē līdz 1 kg masas, bet asinsrites sistēma tiek noslogota samērā maz. Arī paaugstinātu t slimnieki SMILŠU PELDES panes labāk nekā citās siltumterapijas procedūrās. Fizioterapijas iestādēs SMILŠU PELDES lieto reti, jo slēgtās telpās tām nepieciešama sarežģīta tehn. iekārta. Maisiņos iebērtu karstu smilšu aplikācijas pazīstamas kā tautas ārsta, līdz., bet to iedarbība ir vāja, tāpēc tās ieteicamas, ja nav citu siltumterapijas līdz. Ar SMILŠU PELDES sekmīgi ārstē kustību aparāta, īpaši locītavu slimības, kā arī ginekoloģiskās slimības. Tās ieteicamas arī tad, ja ir vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar aptaukošanos.