ķermeņa vidusdaļa.

VIDUKLIS dobumu diafragma sadala krūšu un vēdera dobumā. Krūšu dobuma (cavum thoracis) skeletu veido krūškurvis, kas pasargā krūšu dobuma orgānus no traumām. No ārpuses un iekšpuses krūškurvi klāj muskuļi, kas, to paplašinot un sašaurinot, piedalās elpošanas kustībās. Dobuma lielāko daļu aizņem plaušas un pleira. Telpā starp abiem pleiras maisiem — videnē virs diafragmas aiz krūšu kaula un ribu skrimšļainajām daļām atrodas sirds un ar to saistītie lielie asinsvadi: aorta, plaušu stumbrs ar labo un kreiso plaušu artēriju, 4 plaušu vēnas, augšējā un apakšējā dobā vēna. Elpvads videnē sadalās 2 galv. bronhos. Pa mugurkaula priekšējo virsmu cauri videnei iet barības vads, klejotājnervi, simpātiskie stumbri, krūšu aorta un limfvadi, bet pa sirds lielajiem asinsvadiem un sirds apvalka sānivirsmām uz diafragmu iet tās nervi un asinsvadi.

Vēdera dobuma (cavum abdominis) priekšējo sienu un sānsienas veido vēderprese (↑ vidukļa muskuļi), mugurējā sienā atrodas mugurkauls un muguras muskuļi. Uz leju vēdera dobums pāriet iegurnī (↑ iegurņa josla); no krūšu dobuma to atdala diafragma. Zem diafragmas vēdera dobuma labajā pusē atrodas aknas, kreisajā — kuņģis un liesa. Zemāk ir tievā zarna, kurai no 3 pusēm pieguļ resnā zarna. Pie vēdera dobuma mugurējās sienas mugurkaula priekšpusē atrodas vēdera aorta un apakšējā dobā vēna, abpus mugurkaula — virsnieres, nieres un urīnvadi, nedaudz virs nabas līmeņa mugurkaulu šķērso aizkuņģa dziedzeris. Vēdera dobuma orgānus sedz vederplēves viena lapa, otra pieguļ vēdera dobuma sienām. Starp lapām ir spraugveida vederplēves dobums, kurā atrodas serozs šķidrums.