sportista darbaspēju, kā arī neiropsihiskā un fiz. stāvokļa pasliktināšanās sakarā ar nepareizu treniņu režīmu un metodiku. PĀRTRENESANĀS galv. cēloņi ir pārāk liela, organisma sagatavotībai neatbilstoša treniņu slodze; mazi intervāli starp treniņiem vai sacensībām; nepietiekams uzturs un miegs, režīma pārkāpšana (alkohola lietošana, smēķēšana u.c); pāragra treniņu atsākšana pēc slimības. PĀRTRENESANĀS ātrāk var rasties tajos sp. veidos, kur liels treniņu apjoms (modernajā pieccīņā, peldēšanā u.c). PĀRTRENESANĀS attīstībā izšķir 3 stadijas. Pirmajā stadijā pasliktinās pašsajūta, miegs un ēstgriba, rodas nervozitāte. Sp. rezultāti neuzlabojas vai pat pasliktinās. Objektīvu simptomu nav. Otrajā stadijā pasliktinās sp. rezultāti. Funkcionālajā pārbaudē vērojama nespēja pielāgoties ne tikai ātruma, bet arī izturības slodzei. Trešajā stadijā raksturīga stabila sp. rezultātu pasliktināšanās, kā arī novirzes CNS un asinsrites sistēmas darbībā; tās konstatējamas arī relatīvā miera stāvoklī ar klīniskām izmeklēšanas metodēm (elektrokardiogrāfiju, elektroencefalogrāfiju u.tml.). Ārstē atkarībā no PĀRTRENESANĀS stadijas. Pirmajā stadijā pietiek nedaudz samazināt treniņu vai sacensību slodzi un mainīt slodzes raksturu (vingrinājumu veidu), kā arī normalizēt režīmu. Otrajā stadijā stipri jāsamazina slodze, pirmās 7—14 dienas ieteicama tikai rīta vingrošana, pastaigas utt. Vēlāk slodzi pakāpeniski palielina, mainot treniņu metodiku. Darbaspējas atjaunojas 1—2 mēnešos. Dažreiz izmanto arī medikamentozo ārstēšanu (nātrija adenozīntrifosfātu, broma preparātus, vit-us). Trešajā stadijā sportists jāārstē slimnīcā. PĀRTRENESANĀS gadījumā treniņus drīkst atsākt tikai pēc atkārtotas vispusīgas pārbaudes. PĀRTRENESANĀS profilaksē treniņi individualizējami atbilstoši katra sportista sagatavotībai un vecumam. Treniņu procesā nepieciešama sistemātiska medicīniskā kontrole, paškontrole un regulāri medicīniski pedagoģiskie novērojumi. Stingri jāievēro dzīves un treniņu režīms, īpaši sacensību periodā.