sirds muskulatūras (miokarda) darbības radīto ķermeņa virsmas elektrisko potenciālu svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu — elektrokardiogrāfu; viena no galvenajām sirds izmeklēšanas metodēm. Ar ELEKTROKARDIOGRĀFIJA iegūto potenciālu svārstību maiņu līkni sauc par elektrokardiogrammu (EKG), un tā atspoguļo ierosas ātro rašanos un izplatīšanos miokarda un samērā lēno izzušanu — atgriešanos miera stāvoklī. Ja sirds ir vesela un pietiekami apgādāta ar asinīm un skābekli, iegūst normālu EKG. Slimīgas pārmaiņas organismā, kuras traucē sirds apgādi ar asinīm un skābekli, pārmaiņas pašā miokarda (miokarda infarkts, iekaisums, vadīšanas traucējumi, pārmaiņas sirdsdarbības ritmā) rada pārmaiņas EKG. EKG atspoguļo arī .sirds vainagartēriju un to zaru stāvokli — sklerozi, sašaurinājumu un aizsprostojumu. Pārmaiņas EKG rada arī ilgstoša sirds pārslodze, paaugstināts arteriālais spiediens, sirds vārstuļu defekti, perikardīts. ELEKTROKARDIOGRĀFIJA dod iespēju novērot slimības procesu norisi miokarda (patol. procesa izplatīšanos, rētaudu veidošanos, atveseļošanos u.tml.).