organisma darbības traucējumi, ko nepietiekami sagatavotam sportistam rada pārmērīga slodze. PĀRSLODZE sportā atšķiras no parastā noguruma, kas rodas pēc fiz. vingrinājumiem. Ja cilv. ir atpūties un ievērojis pareizu režīmu, darba spējas tiek pilnīgi atgūtas un pat palielinās, bet pēc PĀRSLODZE sportā darbaspējas parasti uz ilgāku laiku samazinās. Pārslodzi veicina fokālie inf. perēkļi, nepietiekams uzturs, slimība, hipoksija (ja treniņš vai sacīkstes notiek kalnos retinātā atmosfērā). Pārslodzi var radīt vienreizēja pārmērīgi liela sacīkšu vai treniņa slodze — akūta PĀRSLODZE sportā. Tā var rasties arī nepietiekami sagatavotām personām, kam vairākkārt īsā laika periodā bijusi pārmērīgi liela fiz. slodze. Akūtai PĀRSLODZE sportā raksturīgs nespēks; reibonis, bālums, slikta dūša, vemšana, sāpes pakrūtē, kustību koordinācijas traucējumi, reizēm arī ģībonis. Smagos gadījumos attīstās akūta sirds mazspēja — ir bāla seja, apgrūtināta elpošana, sirdsklauves, pārsitieni, sāpes labajā paribē. PĀRSLODZE sportā sekas var būt bojājums sirds muskulatūrā, arteriālā hipertensija. Pirmā palīdzība. Cietušais jānovieto guļus, jādod līdzekļi, kas uzlabo sirdsdarbību un elpošanu (kofeīns, kordiamīns. lobelīns, kafija); jāizsauc ārsts. Treniņus var atsākt ne agrāk kā pēc 2, dažreiz pat pēc 6 mēn. stingrā ārsta kontrolē, slodzi palielinot pakāpeniski. Profilakse. Stingra med. kontrole, pareiza treniņu metodika un režīms. Laikus jāārstē fokālie inf. perēkļi. Sacensībās var piedalīties tikai pietiekami sagatavoti un vecumgrupai (vai svara kategorijai) atbilstoši sportisti.