asinsspiediena paaugstināšanās. HIPERTENSIJA iedala arteriālā, venozā un kapilārā, tomēr praksē ar šo vārdu visbiežāk saprot arteriālo HIPERTENSIJA. Izmērījot arteriālo spiedienu, nosaka sistolisko (maksimālo) un diastolisko (minimālo) spiedienu. Sakarā ar to izšķir sistolisko un diastolisko HIPERTENSIJA. Arteriālais spiediens atkarīgs no vecuma, bet vidēji par normas augšējo robežu uzskata 140/90 mm Hg. Visbiežākais HIPERTENSIJA cēlonis ir hipertoniskā slimība. Simptomātiskās HIPERTENSIJA gadījumā HIPERTENSIJA ir tādi paši simptomi kā citām slimībām — akūtām un hroniskām nieru slimībām (glomerulonefrītam, pielonefrītam). iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimībām (vairogdziedzera, virsnieru un hipofīzes darbības traucējumiem), CNS bojājumiem (traumas, kontūzijas, asinsizplūduma un audzēja gadījumā), sirds un asinsvadu slimībām (aterosklerozei u.c.). Neatkarīgi no HIPERTENSIJA cēloņa slimniekiem raksturīga ātra noguršana, pastiprināta uzbudināmība, slikts miegs, galvassāpes, reibonis, redzes traucējumi, nepatīkamas sajūtas un sāpes sirds apvidū. Dažiem slimniekiem HIPERTENSIJA ilgstoši pastāv bez pašsajūtas traucējumiem. Jāārstē pamatslimība, jālieto līdzekļi, kas pazemina arteriālo spiedienu. Jāievēro ārsta noteiktais režīms.