ozokerīta izmantošana ārstniecībā; siltumterapijas veids. Ozokerīts ir vaskam līdzīgs minerāls brūnā krāsā, ar petrolejas smaku; kušanas t° 50—60°; kūstot uzņem daudz siltuma, ko atdod atdziestot un sacietējot.

Ozokerītu kausē metāla traukā karsta ūdens peldē, kamēr tas pilnīgi izkūst. kompreses gatavošanai šķidru ozokerītu ielej lēzenā traukā — piemērota lieluma ķivetē vai bļodā 1—2 cm biezā kārtā, iepriekš tur ieklājot gumijās drānas gabalu, kas nedaudz lielāks par trauku. Kad viss ozokerīts sabiezējis līdz mīklas konsistencei un, iespiežot tajā pirkstu, šķidrā veidā vairs neparādās, to izņem kopā ar paklāju, uzliek uz ārstējamās ķermeņa daļas tā, lai ozokerīts labi piekļaujas ādai, un silti satin (vate, biezs, siltumu aizturošs audums vai adījums). Lai ādas mati neieliptu ozokerītā, tos noskuj vai arī ādu ieziež ar vazelīnu. kompresi noņem, kad jūtama siltuma darbības izbeigšanās, parasti pēc 45—60 min., ādu notīra ar vazelīna eļļu vai spirtu. Procedūras atkārto ik pārdienas, 10—15 vienā kursā. Vienu un to pašu ozokerītu var lietot vairākas reizes.

OZOKERĪTA TERAPIJA dziednieciskajā darbībā svarīgākā nozīme ir siltumam, kas ilgstoši ietekmē audus aplikācijas apvidū, uzlabo asins un limfas cirkulāciju, mazina iekaisumu, sāpes un spazmas, kā arī veicina uzsākšanās un audu atjaunošanās procesus. Liela nozīme ir arī tam, ka ādu, īpaši receptorus, kairina ozokerītā minerāleļļas, sveķi u.c. aktīvās sastāvdaļas. OZOKERĪTA TERAPIJA visbiežāk lieto kustību aparāta slimību (hroniska locītavu iekaisuma, kontraktūras) ārstēšanā, bet it sevišķi pēc traumām (kaulu lūzumiem, sastiepumiem). OZOKERĪTA TERAPIJA lieto arī iekšķīgo slimību, nervu sistēmas u.c. slimību ārstēšanā.

OZOKERĪTA TERAPIJA nedrīkst lietot, ja ir nosliece uz asiņošanu, kā arī audzēju, aktīvas tbc, akūta iekaisuma gadījumā. Tāpēc OZOKERĪTA TERAPIJA mājas apstākļos drīkst izmantot vienīgi saziņā ar ārstu.