medicīnas nozare; mācība par ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu uzbūvi, funkcijām un slimībām.

Ausu, deguna un tā blakusdobumu, rīkles, balsenes, elpvada, bronhu un barības vada slimības vienā specialitātē ietver, balstoties uz šo orgānu anatomisko, funkcionālo un patoģenētisko (viena orgāna saslimšana ietekmē citu) saistību, kā arī līdzīgu izmeklēšanas metodi (skat. endoskopija).

OTORINOLARINGOLOĢIJA ietilpst arī audioloģija — mācība par dzirdes fi-ziol., tās traucējumiem un ārstēšanu; surdoloģija — mācība par vājdzirdību un kurlumu un to ārstēšanu; foniatrija — mācība par balss fiziol., tās traucējumiem un ārstēšanu; otoneiroloģija — mācība par iekšējās auss fiziol. un patol. saistību ar galvas smadzenēm.