tāda dzirdes pasliktināšanās, ka cilv. praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
Smagas VĀJDZIRDĪBA gadījumā skaļa runa nav pietiekami saprotama pat pie auss; VĀJDZIRDĪBA ir vieglā formā, ja parastā skaļuma runu cilv. nedzird tālāk par 3—4 m. (Normāli var dzirdēt čukstētus vārdus līdz 6 m attālumam. Dzirdi uzskata par sociāli noderīgu, ja cilv. saprot runu 1m attālumā.)
Atšķirībā no kurluma, kad runu neuztver nemaz, VĀJDZIRDĪBA gadījumā valodas skaņas var saklausīt un saprast, ja runātājs pastiprina balsi, ja klausītājs tuvojas runātājam vai izmanto skaņu pastiprinātāju ierīci {dzirdes aparātu).
Biežākie VĀJDZIRDĪBA cēloņi: hron. strutojošs vidusauss iekaisums, bungplēvītes bojājumi, sarētojumi un ievilkumi, otoskleroze, ārējās auss ejas sarētojums un slēgums, piedzimti auss attīstības traucējumi, labirintīts, dzirdes nerva iekaisums, nervu ceļu un dzirdes centru bojājumi, ateroskleroze.
Ja VĀJDZIRDĪBA radusies sakarā ar ārējās auss un vidusauss skaņu vadošās daļas bojājumu, dzirdi var stipri uzlabot vai pat atjaunot ar atbilstošu ārstēšanu.
Ja VĀJDZIRDĪBA cēlonis ir skaņu uztverošās daļas (iekšējās auss, dzirdes nerva) bojājums, parasti tā ir neatgriezeniska un var progresēt līdz smagai VĀJDZIRDĪBA, kas robežojas ar kurlumu. Šādos gadījumos slimniekam pakāpeniski rodas arī runas traucējumi.
Sevišķi svarīgi laikus konstatēt VĀJDZIRDĪBA bērniem, lai speciālos bērnudārzos un vājdzirdīgo skolās viņus apmācītu runāt. Šīs mācību un audzināšanas iestādes uzņem bērnus, kam ir nelabojama VĀJDZIRDĪBA un kas parasta skaļuma runu nedzird tālāk par 2 m, bet Čukstus — tālāk par 0,5 m. Ja bērna dzirde ir labāka un valoda normāli attīstīta, mācīties iespējams parastā tipa skolā, ievērojot zināmus noteikumus (lietojot dzirdes aparātu, sēžot pirmajos solos; jāiemāca saprast runu arī pēc lūpu kustībām).
Smagas VĀJDZIRDĪBA gadījumā skaļa runa nav pietiekami saprotama pat pie auss; VĀJDZIRDĪBA ir vieglā formā, ja parastā skaļuma runu cilv. nedzird tālāk par 3—4 m. (Normāli var dzirdēt čukstētus vārdus līdz 6 m attālumam. Dzirdi uzskata par sociāli noderīgu, ja cilv. saprot runu 1m attālumā.)
Atšķirībā no kurluma, kad runu neuztver nemaz, VĀJDZIRDĪBA gadījumā valodas skaņas var saklausīt un saprast, ja runātājs pastiprina balsi, ja klausītājs tuvojas runātājam vai izmanto skaņu pastiprinātāju ierīci {dzirdes aparātu).
Biežākie VĀJDZIRDĪBA cēloņi: hron. strutojošs vidusauss iekaisums, bungplēvītes bojājumi, sarētojumi un ievilkumi, otoskleroze, ārējās auss ejas sarētojums un slēgums, piedzimti auss attīstības traucējumi, labirintīts, dzirdes nerva iekaisums, nervu ceļu un dzirdes centru bojājumi, ateroskleroze.
Ja VĀJDZIRDĪBA radusies sakarā ar ārējās auss un vidusauss skaņu vadošās daļas bojājumu, dzirdi var stipri uzlabot vai pat atjaunot ar atbilstošu ārstēšanu.
Ja VĀJDZIRDĪBA cēlonis ir skaņu uztverošās daļas (iekšējās auss, dzirdes nerva) bojājums, parasti tā ir neatgriezeniska un var progresēt līdz smagai VĀJDZIRDĪBA, kas robežojas ar kurlumu. Šādos gadījumos slimniekam pakāpeniski rodas arī runas traucējumi.
Sevišķi svarīgi laikus konstatēt VĀJDZIRDĪBA bērniem, lai speciālos bērnudārzos un vājdzirdīgo skolās viņus apmācītu runāt. Šīs mācību un audzināšanas iestādes uzņem bērnus, kam ir nelabojama VĀJDZIRDĪBA un kas parasta skaļuma runu nedzird tālāk par 2 m, bet Čukstus — tālāk par 0,5 m. Ja bērna dzirde ir labāka un valoda normāli attīstīta, mācīties iespējams parastā tipa skolā, ievērojot zināmus noteikumus (lietojot dzirdes aparātu, sēžot pirmajos solos; jāiemāca saprast runu arī pēc lūpu kustībām).
Komentāri: 0 no 0