rodas pēc smagas vispārējas inf. slimības (piem., gripas, epidēmiskā parotīta), smadzeņu apvalku iekaisuma (meningīta) vai pēc tādu medikamentu lietošanas, kas var bojāt dzirdes nervu (neomicīns, monomicīns, streptomicīns, hinīns). DZIRDES NERVA IEKAISUMS var izveidoties arī sakarā ar galvas traumu, asinsizplūdumu iekšējā ausī, asinsrites traucējumiem ļ vai kakla skriemeļu deformāciju. Akūtais periods ilgst dažas ned., pēc tam iestājas dzirdes nerva ļ šūnu neatgriezeniska deģenerācija; rodas vai nu dažādas pakāpes vājdzirdība, vai pilnīgs kurlums. Raksturīga pazīme ir slikta skaņas uztveršana arī pa aizauss pauguru. Turklāt ausis nesāp un nestruto, bet var būt trokšņi ausīs. Dzirdes nerva bojājumu nosaka ar kamertoņiem un īpašu aparātu — audiometru. Ārstēšana ir sekmīga tikai slimības pirmajās dienās, tāpēc svarīgi laikus griezties pie ārsta.