Filatova slimība — akūta, vīrusu ierosināta inf. slimība, kas saistīta ar paaugstinātu t°, angīnu, palielinātiem limfmezgliem un pārmaiņām asinīs. (Pirmo reizi šo slimību aprakstījis N.Filatovs 1885. g.)

Biežāk slimo bērni un jaunieši. Inf-u izplata MONONUKLEOZE, infekciozā slimnieks vai vīrusu nēsātājs pa gaisu ar izdalījumiem no augšējiem elpošanas ceļiem. Vīrusi no deguna un žāvas gļotādas pa limfvadiem nonāk limfmezglos un tur vairojas; bojātie limfmezgli palielinās. Vīrusi bojā arī aknas, liesu, nieres, kaula smadzenes.
Inkubācijas periods 7—15 dienas.

Parasti slimība sākas pēkšņi ar t līdz 39—40°, galvassāpēm, svīšanu, nespēku, sāpēm kaklā. Ļoti raksturīgs simptoms ir palielināti limfmezgli, gk. gar kakla muskuļiem. Asinīs pavairojas leikocīti (limfocīti un mononukleārās šūnas). Slimība ilgst 2—3 ned.

Ārstēšana simptomātiska (gultas režīms, kakla skalošana u.c), smagākos saslimšanas gadījumos lieto antibiotikas un glikokortikoīdu preparātus.

Profilakse. Slimnieku izolācija.