galvas smadzeņu un zemgarozas veidojumi, kas atrodas lielo pusložu pamatnē un izraisa emocionālos un afektīvos stāvokļus, kā arī regulē to izpausmi veģetatīvajās un izturēšanās reakcijās.

LIMBISKĀ SISTĒMA nervu struktūras sagrupētas apļveidā: ierosa, kas radusies vienā struktūrā, aptver visu sistēmu, ilgstoši cirkulē slēgtā aplī, tādējādi realizējot sistēmas pašierosināšanos, kas uztur intensīvu emocionālu uzbudinājumu arī pēc tam, kad emociju izraisošais kairinājums beidzis darboties. LIMBISKĀ SISTĒMA ir divpusēja saistība ar galvas smadzeņu lielo pusložu garozas ārējo virsmu, kurā notiek informācijas augstākā intelektuālā pārstrāde. Šī divpusējā saistība dod iespēju LIMBISKĀ SISTĒMA nepārtraukti informēt garozu un garozai — kontrolēt LIMBISKĀ SISTĒMA. Rezultātā LIMBISKĀ SISTĒMA ģenerētās emocionālās vai afektīvās ierosas stāvokļi var nonākt apziņā kā cilvēkam raksturīgās emocijas, bet apziņa savukārt spēj izraisīt un kontrolēt emocijas, tās pastiprinot vai kavējot.

LIMBISKĀ SISTĒMA cieši saistīta ar hipotalāmu, kurā atrodas veģetatīvo norišu augstākās regulācijas nervu centri. LIMBISKĀ SISTĒMA radusies ierosa ar veģetatīvo centru starpniecību mobilizē organisma enerģētiskos resursus, kas varētu būt nepieciešami tās problēmsituācijas atrisināšanai, kura izraisījusi emocionālo uzbudinājumu.

Attēls. Limblskā sistēma un retikulārā formācija. Galvas smadzeņu aktivējošās un tonizējošās nervu struktūras (shēma).
1. Jušanas nervu ceļi, pa kuriem no maņu orgāniem galvas smadzenēs ieplūst nervu impulsi.
2. Jušanas nervu ceļu atzarojumi uz retikulāro formāciju.
3. Galvas smadzeņu stumbra retikulārā formācija.
4. Jušanas nervu ceļi, kas beidzas noteiktos rajonos lielo pusložu garozā.
5. Lielo pusložu garoza.
6. Nervu šķiedras, pa kurām garoza kontrolē un regulē retikulārās formācijas nervu centrus.
7. Retikulārās formācijas augšējā daļa (vidussmadzenēs un starpsmadzenēs).
8. Augšupejošās nervu šķiedras, pa kurām retikulārajā formācijā ģenerēto nervu impulsu plūsma nonāk lielo pusložu garozas dažādās daļās, aktivējot un tonizējot garozas nervu elementus.
9. Nervu šķiedras, pa kurām impulsi no retikulārās formācijas ieplūst limbiskajā sistēmā.
10. Limbiskā sistēma.
11. Nervu impulsu riņķošana limbiskajā sistēmā, nodrošinot ilgstošu sistēmas pašierosināšanos.
12. Hipotalāma rajons starpsmadzenēs, kurā atrodas vadošie veģetatīvo funkciju regulācijas centri un veidojas hormoni un mediatori, kas iedarbojas uz nervu struktūrām, ģenerējot nervu impulsu plūsmu, kura palīdz uzturēt augstu limbiskās sistēmas aktivitāti.
13. Nervu šķiedras, pa kurām garoza kontrolē un regulē limbiskās sistēmas aktivitāti.
14. Nervu šķiedras, pa kurām limbiskā sistēma ietekmē retikulārās formācijas aktivitāti.
15. Nervu šķiedras, pa kurām limbiskā sistēma ietekmē augstāko psihisko funkciju ievirzi un mērķtiecību.
16. Nervu šķiedras, pa kurām limbiskā sistēma kontrolē un regulē hipotalāma veģetatīvo centru aktivitāti, kā arī hormonu un mediatoru veidošanos.
17. Hipotalāma rajons, kurā veidojas hormoni un mediatori, kas pa audu spraugām, kā arī pa nervu šķiedrām regulē hipofīzes funkcijas.
18. Hipofīze.
19. Ar hipofīzē veidotajiem un asinīs iepludinātajiem hormoniem galvas smadzenes realizē organisma neirohumorālo regulāciju.
20. Nervu šķiedras, pa kurām hipotalāma nervu struktūras ietekmē retikulāro formāciju.
21. Retikulārās formācijas lejupejošās šķiedras, pa kurām retikulārā formācija kontrolē muguras smadzeņu motoriskos centrus un regulē pozas, kustības, kā ari muskuļu un cīpslu receptoru aktivitāti