īslaicīgs, ļoti stipri izteikts emocionāls stāvoklis.

AFEKTS var būt fizioloģisks un patoloģisks.
Fizioloģiskā AFEKTS laikā cilv. saglabā kontroli pār sevi, tāpēc rīcība nekļūst aplama (sk. emocijas). Patoloģiskā AFEKTS stāvoklī apziņa sašaurinās, rīcību neietekmē domas par sekām, valda tikai viena spilgti emocionāla ideja — dusmas, bailes, pārestības sajūta, kas arī nosaka darbību. AFEKTS laikā seja kļūst sārta, pulss ātrs, elpošana bieža un dziļa, apjukuma un neizpratnes izteiksme pāriet naidīgā, muskuļu tonuss pieaug.
Patol. AFEKTS rodas psihiski veseliem, bet pēc rakstura nelīdzsvarotiem cilv. stipri satraucošu, negaidītu notikumu (apvainojumu, draudu) brīžos. Cilvēks AFEKTS laikā uzbrūk, izdara noziegumus, turklāt viss notiek automātiski, bez pienācīgas apziņas kontroles. AFEKTS beidzas ar pilnīgu fiz. un psih. spēku izsīkumu. Vēlāk šo situāciju un nodarījumu vainīgais neatceras un kritiski novērtēt notikušo spēj tikai pēc ilgāka pārtraukuma.