psih. stāvoklis, kura zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu; izpaužas neizpratnes sajūtā (arī depersonalizācija; derealizācija). APJUKUMS rodas reizē ar akūtiem murgiem, kad sākas apziņas traucējumi. Sakarā ar psihopatoloģiskiem pārdzīvojumiem zūd spēja orientēties jaunā, neparastā situācijā un piemēroties apkārtnei. Cilv. kļūst nevarīgs, sejā neizpratnes izteiksme, skatiens klīstošs, meklējošs, atbildes nepārliecinošas, ar jautājošu intonāciju, bez īstas secības, reizēm nesakarīgas. Rodas liels uzmanības nenoturīgums — uzmanību saista viss, kas nonāk slimnieka redzes laukā, bet uzmanība ne pie kā ilgstoši nekavējas, tāpēc domāšana (sintezētspēja) apgrūtināta. APJUKUMS laikā slimnieks atkārtoti jautā, kas ar viņu notiek, mēģina piemēroties situācijai, lūdz palīdzību.