resnās zarnas apakšējās daļas saturs. Veidojas no nesagremotajām uzturlīdzekļu atliekām (celulozes, tauku pilieniem, uzturvielu pūšanas un rūgšanas produktiem, muskuļu un cīpslu šķiedrām u.c.), neizmantotajām gremošanas sulu sastāvdaļām, gļotām, zarnu epitēlijšūnām, kā arī no dzīvām un bojā gājušām zarnu floras baktērijām (30—50% no fekālijas masas). Raksturīga fekālijas sastāvdaļa ir indols un skatols, kas tiem piešķir smaku. fekālijas daudzums (normāli 150—500 g diennaktī) atkarīgs no diētas īpatnībām. Ja uzturā daudz augu produktu, fekālijas ir vairāk nekā tad, ja lieto dzīvn. izcelsmes uzturlīdzekļus. No uztura īpatnībām atkarīga arī fekālijas krāsa un konsistence. fekālijas izdalās 1—2 reizes diennaktī. fekālijas analīzei ir diagnostiska nozīme, jo fekālijas var konstatēt asinis vai strutas (ja ir hemoroīdi, čūlas slimība), cērmes un to olas, dizentērijas, vēdertīfa, holeras u.c. slimību ierosinātājus.