slimības klīn. ainu 1866. g. aprakstījis angļu ārsts L. Dauns.

DAUNA SLIMĪBA izpaužas dziļā iedzimtā plānprātībā (↑ oligofrēnija). pārsvarā imbecilitātes pakāpē. Tās pamatā ir hromosomu patol. (↑ iedzimtība). Jūtu dzīve attīstīta relatīvi labāk nekā oligofrēnijas smagākajā pakāpē — idiotijā. Slimie bērni var diferencēt apkārtējo cilv. emocionālo attieksmi pret sevi, viņi ir kustīgi, labsirdīgi, ar tieksmi atdarināt un pietiekami dzīvu mīmiku.

Raksturīgs ārējais izskats — slimnieki ļoti līdzīgi cits citam: plata seja; šauras, slīpas acu spraugas ar noliekumu lejup uz degunu; ādas kroka acs iekšējā kaktiņā; deguns īss, plats; augšžoklis neattīstīts, apakšžoklis izvirzīts; bieza apakšlūpa; mati sausi, reti; ķermenis neproporcionāls, atpalicis augšanā; pirksti īsi, plati. Ārstēšanu f rakstā oligoirēnija