izteikta psih. attīstības atpalicība; piedzimtas vai agrā bērnībā iegūtas plānprātības — oligofrēnijas vid. pakāpe. Imbecilam cilv. ir mazs vārdu krājums, neskaidra runa. Emocionālās reakcijas labāk attīstītas nekā smagākajā oligofrēnijas pakāpē — idiotijā (ir pateicības un kauna jūtas, slimnieks pieķeras tuviniekiem I un cilvēkiem, kuri pret viņu labi izturas). Imbecilie spēj apgūt pašapkalpošanās prasmes, vienkāršāku fiz. -.->,. darbu, tomēr viņu praktiskā darbība ir automātiska, šabloniska. Ja 217 mainās dzīves un darba apstākļi, rodas apjukums, nedrošība, grūtības pierast pie pārmaiņām. Slimnieki nav spējīgi dzīvot patstāvīgi, viņi viegli ietekmējami, sevišķi ātri pakļaujas sliktiem paraugiem un padomiem.