— pavājināta psih. darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilv. personībā, it īpaši domāšanā. PLĀNPRĀTĪBA var būt gan piedzimta (t oligolrēnija), gan mūža gaitā iegūta — demence, ko var izraisīt smadzeņu audzēji, traumas, ateroskleroze, sifiliss u.c. slimības, kuras bojā smadzeņu asinsvadus un audus, kā arī nervu un psih. slimības — epilepsija u.c. Sākoties PLĀNPRĀTĪBA (demencei), pavājinās atmiņa, grūtāk kļūst koncentrēt uzmanību, agrāk sākas izklaidība. Mainās arī griba — slimnieka rīcība kļūst nenoteikta, nepietiekami mērķtiecīga, slimnieks ir svārstīgs, vieglāk ietekmējams, pakļaujams svešiem uzskatiem. Zūd ētiskās un estētiskās jūtas, līdzšinējās intereses, zinātkāre, pienākuma apziņa, to vietā rīcību sāk noteikt maz motivēta patika vai nepatika, apmierinātība vai neapmierinātība, dominē tieksme uz lētiem jokiem, seksuāla satura sarunām. Zūd domāšanas sintezētājfunkcija, spēja abstrakti domāt, izmantojot novērojumus, pieredzi un agrāk apgūtos faktus, secināt, diferencēt un patstāvīgi vērtēt redzēto, dzirdēto, lasīto. Par PLĀNPRĀTĪBA runāt var tikai tajos gadījumos, kad domāšanas traucējumi ir primāri un kļūdas spriedumos nav murgu, halucināciju vai aptumšotas apziņas rezultāts. Progresīvās paralīzes un smadzeņu atrofijas gadījumā pārmaiņas visās psih. darbības sfērās notiek vienlaikus (totālā demence). Rodas atmiņas un uzmanības traucējumi, emocionālā dzīve kļūst nabadzīga, reizē rodas arī domāšanas defekts, saslimušais vairs nespēj pareizi vērtēt savu stāvokli. Aterosklerozes, smadzeņu sifilisa gadījumā pārmaiņas psih. darbībā rodas nevienmērīgi (lakunārā demence): sākumā cieš atmiņa, uzmanība, emocionālā dzīve, griba, dziņas un tieksmes, bet spriešanas spējas saglabājas ilgāk, tāpēc saslimušajam ir pareiza attieksme pret savu stāvokli, viņš pats pamana atmiņas pavājināšanos, grūtības aptvert faktus un notikumus kopumā, sūdzas par garīgā darba spēju pavājināšanos. Nosacīti runā arī par šizofrēnisko PLĀNPRĀTĪBA un epileptisko PLĀNPRĀTĪBA, kuru izpausmes ir specifiskas. Ārstē pamatslimību.