viena no oligofrēnijas izpausmēm, smagākā garīgās atpalicības pakāpe.
Slimniekiem stipri pavājināta reakcija uz apkārtējās vides kairinājumiem; uz apkārtējiem notikumiem viņi vai nu nemaz nereaģē, vai arī reakcijas ir nemērķtiecīgas un neadekvātas situācijai. Trūkst valodas, runa sastāv no neartikulētām skaņām, bet atsevišķu lietoto vārdu nozīmi slimnieki paši īsti neizprot, no apkārtējo cilv. runas uztver nevis tās saturu, bet tikai balss intonāciju.
Vienatnē slimnieki ir vai nu nekustīgi, vai arī izdara nemērķtiecīgas, bieži stereotipiskas kustības.
Emocijas ir vāji attīstītas un saistītas gk. ar vispārējo fiz. pašsajūtu, fiz. vajadzību apmierināšanu. Labvēlīgs somatiskais stāvoklis, siltums, ēdiens rada apmierinātību, un otrādi — aukstums, nepietiekams uzturs rada nepatiku un dusmas. Emociju izpausme primitīva. Visraksturīgākais ir ļaunuma un dusmu afekts. Var būt bailes, kas rodas kā atbildes reakcija uz maz pazīstamiem, jauniem un neparastiem kairinājumiem.
Iespējami dziņu traucējumi (onānisms); daži slimnieki visu, kas gadās, bāž mutē un zelē neatkarīgi no garšas sajūtas. Reizē vērojami fiz. defekti: nepareiza kaulu sistēmas attīstība, kustību traucējumi, neiroloģiski bojājumi (paralīzes, parēzes, krampju lēkmes). Vieglākos gadījumos šie traucējumi ir mazāk intensīvi, slimnieki iemācās staigāt un saprast dažus vārdus, sevi elementāri apkopt.

Ārstēšanai parasti nav jūtamu panākumu. Atsevišķos gadījumos 7-8 g. vecumā psih. attīstība var uzlaboties.