sīki līdz vidēji lieli peļveidīgie grauzēji ar masīvu,-druknu ķermeni, strupu purnu, mazām acīm un ausīm; aste īsa, apmatota. LPSR sastopamas 6 sugas: lauku STRUPASTES (Microtus arvalis), tumšā jeb pļavu STRUPASTES (M. agrestis), ziemeļu STRUPASTES (M. oeconomus), meža STRUPASTES (Clethrionomys glareolus), ūdensžurka jeb ūdens STRUPASTES (Arvicola terrestris) un ondatra (Ondatra zibethica). Lielākā daļa STRUPASTES ir kaitēkļi, ūdensžurka un ondatra — kažokzvēri. STRUPASTES var būt inf. un invāzijas slimību ierosinātāju pārnēsātājas, uz tām daudz ektoparazītu. Ūdensžurka ir galvenā tularēmijas ierosinātāju izplatītāja PSRS. Cilv. inficējas vai nu tieša kontakta ceļā, vai arī netieši ar slimu dzīvn. piesārņotas ārējās vides starpniecību. Tularēmijas ierosus no slimas ūdensžurkas uz cilv. var pārnest arī odi, ganībērces u.c. ektoparazīti. Ūdensžurka uzturas stāvošu un lēni tekošu ūdeņu tuvumā; LPSR sastopama bieži. Barojas ar ūdensaugiem. Ķermenis apm. 15 cm garš, aste 7—8 cm. Krāsa no brūnas līdz melnai. Rudeņos pārvietojas uz augļu un sakņu dārziem, kur savāc barības rezerves ziemai; reizēm pārvietojas arī zem labības un salmu kaudzēm. Pavasaros apgrauž jauno augļu kociņu saknes. Apkarošanu ↑ rakstā deratizācija