viens no svarīgākajiem fiz. audzināšanas līdzekļiem. Tām raksturīga liela emocionalitāte, spilgti izteikts sacensības raksturs, sarežģīts saturs, precīzi noteikumi. Sp. spēlēs mēdz būt nepārtraukta un negaidīta apstākļu maiņa, kas prasa no spēlētājiem momentānu rīcību atbilstoši situācijai. Sakarā ar šīm īpatnībām SPORTA SPĒLES veicina reakcijas ātruma, kustību koordinācijas, orientēšanās spēju, atjautības, drosmes, gribas, noteiktības attīstību, pilnveido fiz. un morālās īpašības. SPORTA SPĒLES palielina kustību analizatora jutīgumu un vestibulāro reakciju stabilitāti, veicina redzes analizatora funkcijas attīstību. Sakarā ar daudzveidīgiem paņēmieniem, sarežģītu kustību izpildi spēles laikā SPORTA SPĒLES izkopj un nostiprina laika izjūtu, veicina jaunu iemaņu apguvi un automātisku kustību izstrādāšanos. Sp. spēlēs liela fiz. un psih. slodze mainās ar īsiem atpūtas brīžiem dažādos intervālos. Slodzes lielums vienā spēlē atkarīgs no spēlētāju morālās, fiz., tehniskās un taktiskās sagatavotības, no spēles tempa u.c. faktoriem. Katrai SPORTA SPĒLES ir savs raksturīgs slodzes lielums. Dažas no tām piemērotas aktīvai atpūtai dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem ar dažādu veselības stāvokli, vairākas SPORTA SPĒLES ar atvieglotiem noteikumiem vai atsevišķus to elementus izmanto ārstn. fizkultūrā. Bērnu apmācību vienkāršākajos SPORTA SPĒLES paņēmienos var sākt 7—9 g. vecumā, galv. vērību veltījot vispusīgai fiz. sagatavošanai. Specializēšanos ieteicams sākt vēlāk atkarībā no SPORTA SPĒLES rakstura. Sakarā ar lielo slodzi treniņos un spēļu laikā un slodzes palielināšanos emocionālas dabas faktoru ietekmē nepieciešama regulāra medicīniskā kontrole. Spēlēs, kurās atļauti spēka paņēmieni, bieži gadās traumas. Vairāk izplatītās SPORTA SPĒLES ir šādas. Badmintons attīsta vispārēju kustīgumu, reakcijas ātrumu un kustību koordināciju. Pēc spēles tehnikas tas līdzīgs tenisam, bet vispārējā iedarbība uz organismu un fiz. slodze ir mazāka. Spēle piemērota abu dzimumu cilvēkiem dažādā vecumā, ar dažādu fiz, sagatavotību; ieteicams izmantot par aktīvas atpūtas līdz. Atsevišķi tehnikas vingrinājumi derīgi ārstn. fizkultūrā. Specializēšanos var sākt 8—10 g. vecumā. Basketbolam raksturīga liela kustību daudzveidība, nepārtraukta spēles apstākļu maiņa, ātra spēlētāju pārvietošanās pa laukumu. Basketbols izkopj reakcijas ātrumu, veiklību, izturību, mazāk — spēku; to daudz izmanto citos sp. veidos par vispusīgas fiz. sagatavošanas līdz. Specializēšanos ieteicams sākt 11—12 g. vecumā, sistemātiski nodarboties vīrieši var līdz 35—38 g. vecumam, sievietes — līdz 30 g. vecumam. Ar minibasketbolu var sākt nodarboties 7—8 g. vecumā. Vienkāršota spēle piemērota aktīvai atpūtai. Daži tehnikas vingrinājumi ieteicami veselības grupu nodarbībās un ārstn. fizkultūrā. Futbolam raksturīga kustību daudzveidība: skrējiens ar biežām tempa un asām virziena maiņām, māņu kustības, lēcieni, daudzveidīgi sitieni pa bumbu (ar kāju un galvu). bumbas vadīšana, apturēšana. Spēle audzina drosmi, apņēmību, attīsta, ātrumu, veiklību, izturību un spēku. Skriešana brīvā dabā dažādā tempā veicina sirds un plaušu funkcionālo pilnveidošanos. Sakarā ar ātruma un spēka kustību lielo daudzumu futbols ir gk. jaunatnes spēle, piemērota vīriešiem. Specializēšanos ieteicams sākt 10—12 g. vecumā. Ar futbolu var nodarboties līdz 36—38 g. vecumam. Pēc tam var turpināt treniņus, pakāpeniski samazinot slodzi. Futbolu ar atvieglotiem noteikumiem izmanto citās sp. disciplīnās (arī sievietes) par vispusīgas fiz. sagatavošanas līdzekli. Atsevišķus tehnikas vingrinājumus lieto veselības grupu nodarbībās. Galda teniss attīsta reakciju, kustību ātrumu un veiklību. Tas rada lielu slodzi spēlētāju nervu sistēmai, tomēr maz sekmē vispusīgu fiz. attīstību, jo spēles raksturs samērā vienveidīgs un spēlētāju kustības diezgan ierobežotas. Specializēšanos var sākt 7—9 g. vecumā. Derīgs kā aktīvas atpūtas līdzeklis, ārstn. fizkultūrai nav piemērots. Gorodki attīsta acumēru, precizitāti un kustību spēku, sevišķi nodarbināti plecu joslas muskuļi. Fiz. slodze ir neliela, jo īss fiz. sasprindzinājums mijas ar ilgstošu atpūtas periodu, tāpēc spēle izmantojama par aktīvas atpūtas līdz. vid. vecuma un vecākiem vīriešiem. Hokejs ar bumbiņu pēc rakstura un noteikumiem līdzīgs futbolam, un arī slodze apmēram tāda pati. Specializēties ieteicams no 11 g. vecuma. Tas piemērots tikai vīriešiem līdz 36—38 g. vecumam, pēc tam var turpināt treniņus ar samazinātu slodzi. Nav piemērots aktīvai atpūtai, veselības grupu nodarbībām un ārstn. fizkultūrai. Hokejs ar ripu pat labi trenētiem hokejistiem prasa lielu fiz. piepūli. Spēlētāji atrodas nepārtrauktā kustībā un izlieto visu enerģiju gan veiklā, ātrā slidojumā, bremzēšanā, pēkšņos startos, gan ripas vadīšanā un mešanā. Spēles temps daudz straujāks nekā citās sp. spēlēs. Tāpēc noteikumi atļauj jebkurā laikā mainīt spēlētājus. Specializēšanos var sākt 11—12 g. vecumā un tikai tad, kad iegūta laba vispusīga fiz. sagatavotība un apgūta parastā slidošana. Hokejs piemērots tikai vīriešiem līdz 36—38 g. vecumam. Lai nerastos traumas, obligāti jālieto dažādi aizsarglīdzekļi (kaska, plecu un kāju aizsargi, cimdi u.c). Ne pati spēle, ne arī atsevišķi vingrinājumi nav piemēroti ne veselības grupu nodarbībās, ne ārstn. fizkultūrā. Lauka hokejs pēc rakstura un noteikumiem līdzīgs hokejam ar bumbiņu un futbolam, arī slodze apm. tāda pati. Specializēties ieteicams no 11—12 g. vecuma. Atsevišķi tehnikas vingrinājumi derīgi aktīvai atpūtai. Veselības grupu nodarbībām un ārstn. fizkultūrai nav piemērots. Regbijam raksturīga kustību daudzveidība, sevišķi spēka un ātruma kustības: ātrs skrējiens, bumbas metieni vai sitieni, spēka cīņa par bumbu (pretinieka turēšana ar rokām u.tml.). Specializēšanos var sākt 14—15 g. vecumā. Spēle lielās fiz. slodzes dēļ piemērota tikai jauniem vīriešiem. Aktīvai atpūtai, veselības grupām un ārstn. fizkultūrai regbijs nav piemērots. Rokasbumba. Lielā kustību daudzveidība (ātrs skrējiens, bumbas ķeršana un mešana, dažādi lēcieni, cīņa par bumbu u.c) veicina harmonisku muskulatūras, kā arī ātruma, veiklības un izturības attīstību. Specializēšanos var sākt 11—12 g. vecumā. Spēle rada lielu fiz. slodzi, tāpēc piemērota vīriešiem līdz 36— 38 g. vecumam, sievietēm līdz 30 g. vecumam. Rokasbumbu var izmantot citās sp. disciplīnās kā vispusīgas fiz. sagatavošanas līdzekli. Atvieglota spēle vai atsevišķi vingrinājumi derīgi aktīvai atpūtai svaigā gaisā. Teniss. Spēle norisinās ātrā tempā un veicina ātruma, veiklības, kā arī acumēra un precizitātes attīstību; sekmē muskulatūras attīstību un organisma vispārējo izturību. Specializēšanās sākama 7—10 g. vecumā. Iesācējiem un vecākiem cilv. kustību komplekss ierobežots, spēle noris lēnāk, biežāki ir atpūtas brīži, tāpēc slodze samazinās. Spēle un atsevišķi vingrinājumi piemēroti aktīvai atpūtai un veselības grupu nodarbībām. Ūdenspolo. Spēlē nepieciešama laba peldētprasme un vispusīga fiz. sagatavotība. Fiz. slodze ir liela. Spēle attīsta kustību ātrumu, spēku, veiklību. Ļoti labvēlīga ir ūdens ietekme uz organismu. Specializēšanos var sākt 13—14 g. vecumā. Spēle piemērota tikai vīriešiem. Aktīvai atpūtai, veselības grupu nodarbībās un ārstn. fizkultūrā nav izmantojama. Volejbols saistīts ar fizisku un psihisku slodzi, attīsta kustību koordināciju, reakcijas ātrumu. Spēle var būt ļoti dinamiska un atlētiska, ar lielu psih. un fiz. slodzi. Specializēšanos ieteicams sākt 10—12 g. vecumā. Ja spēlē iesācēji vai vecāki cilv., iemaņu trūkuma un spēlētāju ierobežotās pārvietošanās dēļ spēles ietekme uz organismu nav liela. Nelielā fiz. slodze un samērā vienkāršie tehnikas paņēmieni padara volejbolu plaši pieejamu abu dzimumu cilvēkiem līdz lielam vecumam. Volejbols ļoti piemērots ārstn. fizkultūrā.