ārstnieciskie, — dabiskie ārstn. minerālūdeņi, kuros sēra savienojumi ir molekulu vai jonu veidā. Abas formas ir vienlīdz aktīvas, cilv. organismā iekļūst pa elpošanas ceļiem vai caur ādu; sērūdeņradis ir gāze ar īpatnēju smaku, ūdenī šķīstot, veido vāju skābi. Par ārstn-ā noderīgiem SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI uzskata tos, kuros kopējais sēra savienojumu daudzums nav mazāks par 10 mg/1. Pēc SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI koncentrācijas izšķir vājus SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI (H2S 10—50 mg/1), vidēji stiprus (50— 100 mg/1), stiprus (vairāk par 100 mg/1) un sevišķi stiprus SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI (vairāk par 250 mg/1). PSRS SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI avoti atrodas Eiropas daļā, Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā. PSRS Eiropas daļā SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI veidojas gk. bioķīmiski no ģipša un kvartāra kūdras nogulumiem sulfātreducētāju baktēriju iedarbības rezultātā; vulkānisko rajonu minerālūdeņos sērūdeņradis ir ķīm. procesu produkts. „__ Izšķir siltos (virs 20°) un aukstos ___ SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI (līdz 20°). LPSR SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI īpatnība ir 450 organisko vielu, gk. humusa klātbūtne. Ārstn-ā SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI izmanto sērūdeņraža peldēs, inhalācijās, dažādu dobumu (mutes, kuņģa, maksts u.c.) skalošanā, kā arī iekšķīgi.