RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS)
lielmolekulārs organiskais savienojums (nukleīnskābe), kas tieši piedalās olbv. biosintēzē, kuru veic ribosomas.
RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) sastāv no 4 veidu nukleotīdiem, kas satur purīnbāzi vai pirimidīnbāzi (adenīnu, guanīnu, citozīnu, uracilu), ogļhidrātu ribozi un fosforskābi. Nukleotīdi, savstarpēji savienoti garā virknē, veido RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) molekulu. Nukleotīdu secību RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) molekulā nosaka dezoksiribonukleīnskābe (DNS), kas ir matrice, uz kuras sintezējas RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS).
Pazīstami 3 RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) veidi: ribosomu, matrices un transporta RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS).
Ribosomu RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) ir galvenā ribosomu uzbūves viela. Katrai olbv. atbilst sava matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS), kas veidojas šūnā uz dezoksiribonukleīnskābes matrices. Tādējādi ģenētiskā informācija par konkrētās olbv. sintēzi no dezoksiribonukleīnskābes tiek nodota matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) (transkripcija). Katrai aminoskābei matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) molekulā atbilst 3 cits citam sekojoši nukleotīdi (triplets). Piem., aminoskābi fenilalanīnu kodē triplets, kas sastāv no 3 cits citam sekojošiem nukleotīdiem, kuru sastāvdaļa ir uracils, bet aminoskābi histidīnu — triplets no nukleotīdiem, kuri satur citozīnu, adenīnu, uracilu. Tripletu un aminoskābju savstarpējās atbilstības sistēmu sauc par ģenētisko kodu. No šūnas kodola matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) nokļūst citoplazmā, kur sākas olbv. sintēzes process.
Transporta RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) saista un novieto aminoskābes noteiktā secībā 430 uz matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) atbilstoši ģenētiskajam kodam. Katrai no 20 dažādām aminoskābēm, kas ietilpst olbv. molekulā, atbilst sava transporta RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS). Tādējādi informācija, kas ierakstīta matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS), tiek pārkodēta olbv. molekulas aminoskābju secībā (translācija).
RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) sastāv no 4 veidu nukleotīdiem, kas satur purīnbāzi vai pirimidīnbāzi (adenīnu, guanīnu, citozīnu, uracilu), ogļhidrātu ribozi un fosforskābi. Nukleotīdi, savstarpēji savienoti garā virknē, veido RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) molekulu. Nukleotīdu secību RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) molekulā nosaka dezoksiribonukleīnskābe (DNS), kas ir matrice, uz kuras sintezējas RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS).
Pazīstami 3 RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) veidi: ribosomu, matrices un transporta RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS).
Ribosomu RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) ir galvenā ribosomu uzbūves viela. Katrai olbv. atbilst sava matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS), kas veidojas šūnā uz dezoksiribonukleīnskābes matrices. Tādējādi ģenētiskā informācija par konkrētās olbv. sintēzi no dezoksiribonukleīnskābes tiek nodota matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) (transkripcija). Katrai aminoskābei matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) molekulā atbilst 3 cits citam sekojoši nukleotīdi (triplets). Piem., aminoskābi fenilalanīnu kodē triplets, kas sastāv no 3 cits citam sekojošiem nukleotīdiem, kuru sastāvdaļa ir uracils, bet aminoskābi histidīnu — triplets no nukleotīdiem, kuri satur citozīnu, adenīnu, uracilu. Tripletu un aminoskābju savstarpējās atbilstības sistēmu sauc par ģenētisko kodu. No šūnas kodola matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) nokļūst citoplazmā, kur sākas olbv. sintēzes process.
Transporta RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) saista un novieto aminoskābes noteiktā secībā 430 uz matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS) atbilstoši ģenētiskajam kodam. Katrai no 20 dažādām aminoskābēm, kas ietilpst olbv. molekulā, atbilst sava transporta RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS). Tādējādi informācija, kas ierakstīta matrices RIBONUKLEĪNSKĀBE (RNS), tiek pārkodēta olbv. molekulas aminoskābju secībā (translācija).
Komentāri: 0 no 0