— blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā. Pa augšupejošo nervu ceļu atzarojumiem RETIKULARĀ FORMĀCIJA ieplūst liela daļa maņu orgānos radušos impulsu, kas, sadalīdamies neskaitāmās nervu šūnu tīklveida struktūrās, pastāvīgi uztur tajās spēcīgu aktivitāti. Cita smadzenēs ieplūstošo (aferento) impulsu daļa, apejot RETIKULARĀ FORMĀCIJA, sasniedz galvas smadzeņu garozu, kur notiek impulsu nestās informācijas augstākā pārstrāde. RETIKULARĀ FORMĀCIJA anatomiski un funkcionāli ir cieši saistīta ar citām nervu struktūrām galvas un muguras smadzenēs un darbojas kā enerģētisko resursu akumulators, kā arī regulē šo struktūru aktivitāti un tonusu un apvieno tās funkcionālā veselumā. Augšupejošai tonizējošai RETIKULARĀ FORMĀCIJA ietekmei ir ļoti svarīga nozīme galvas smadzeņu garozas aktivitātes, nomoda un miega regulācijā un cilvēka garīgo un fizisko darbaspēju uzturēšanā. Garozas nervu šūnas atbilstoši savam funkcionālajam stāvoklim un gaidāmajai informācijas slodzei savukārt raida pa lejupejošiem nervu ceļiem uz RETIKULARĀ FORMĀCIJA koriģējošus impulsus, pēc vajadzības palielinot vai samazinot RETIKULARĀ FORMĀCIJA tonizējošo aktivitāti un tādējādi realizējot augstākās nervu darbības un psih. funkciju pašregulāciju. RETIKULARĀ FORMĀCIJA atrodas ļoti daudz sekretorisko nervu šūnu, kas atbilstoši augstākās nervu darbības pašregulācijas vajadzībām producē un izdala (pa šūnu garo aksonu kanāliņiem) apkārtējos nervaudos vai attālās neirālajās struktūrās, piem., smadzeņu garozā, īpašas vielas — mediatorus (piem., adrenalīnu, noradrenalīnu, dofamīnu, serotonīnu, endorfīnus), kas stimulē, kavē vai stabilizē nervu šūnu aktivitāti. RETIKULARĀ FORMĀCIJA atrodas arī nervu šūnas, pa kuru aksoniem plūst koriģējoši impulsi uz dažādās smadzeņu daļās esošajām sekretoriskajām nervu šūnām, tādējādi regulējot attiecīgā mediatora rašanos un izdalīšanos apkārtējos audos. RETIKULARĀ FORMĀCIJA nervu šūnu grupas, kuras lejupejošie nervu ceļi saista ar muguras smadzeņu centriem, stimulē vai kavē cilvēka kustībaktivitāti, skeleta muskuļu sasprindzinājumu, regulē pozu. RETIKULARĀ FORMĀCIJA izvietoti veģetatīvo funkciju regulētāji centri: elpošanas, asinsrites, gremošanas un citi centri. RETIKULARĀ FORMĀCIJA ir ļoti jutīga pret ķīm. vielām — gan tām, kas pastāvīgi cirkulē asinīs (ogļskābā gāze, glikoze, hormoni). gan tām, kas ievadītas kā medikamenti. Attēlu ↑ rakstā limbiskā sistēma.