— akūta putnu un cilv. inf. slimība, kam raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis. To ierosina mikroorganisms Chlamydia psiftaci. Novērojama dažādās zemēs. Parasti slimo cilvēki, kam ir kontakts ar putniem. Zemā t slimības ieros. saglabājas 2—4 g., iet bojā pēc vārīšanas, kā arī 2 % hloramīna, 1 % sālsskābes vai kālija permanganāta (J:500) šķīdumā (3 st.). Ar ORNITOZE slimo mājputni (pīles, vistas, tītari), istabas putni (papagaiļi, kanārijputniņi, ķivuļi), kā arī savvaļas putni (fazāni, kaijas, albatrosi, baloži, vārnas). Ar ORNITOZE slimi putni atsakās no barības, kļūst mazkustīgi, tiem parādās izdalījumi no acīm un nāsīm, bieži novērojama asiņaina caureja. Slimība putniem ilgst 8—9 dienas; apm. 30 % iet bojā. ORNITOZE izplata arī ērces. Cilv. organismā slimības ieros. iekļūst caur ievainotu ādu, gļotādu, gremošanas traktu un pa elpošanas ceļiem. Inkubācijas periods vidēji ilgst 6—14 dienas, retāk līdz 25 dienām. Slimība parasti sākas pēkšņi ar augstu t° (39—40°), kas pieturas 9—20 dienas. Atkārtotu t paaugstināšanos parasti izraisa komplikācijas — miokardīts, tromboflebīts u.c. Augšējo elpošanas ceļu gļotāda apsārtusi, ir sāpes krūtīs, klepus, izdalās nedaudz krēpu; smagos slimības gadījumos — elpas trūkums. Slikta dūša, vemšana; iespējama arī caureja vai aizcietējums, tiek bojātas nieres (urīna izdalīšanās samazinās, tajā parādās olbv., cukurs). Pēc pārslimošanas veidojas īslaicīga imunitāte. Ārstē ar antibiotikām, sirdi un asinsvadus tonizējošiem līdz., īpašu diētu. Profilakse. Sanitāri veterināra uzraudzība putnu fermās, zooloģiskajos dārzos. Putnus, kurus ieved no ārzemēm, tur noteiktu laiku karantīnā. Apstrādājot slimus kautus putnus, jālieto respiratori un aizsargbrilles. Ja putnu fermā konstatē saslimšanu, fermu karantinē un rūpīgi dezinficē. Cilvēkus, kas bijuši kontaktā ar slimiem putniem, novēro 2 nedēļas.