higiēnas nozare, kas izstrādā psih. slimību novēršanas pasākumus. Tā cieši saistīta ar psihoprofilaksi. PSIHOHIGIENA pētī ārējās vides faktoru (sociālo, sadzīves, ražošanas faktoru) iedarbību uz cilv, psihi, ieteic pareizu režīmu, metodes, kā ieaudzināt cilvēkos pareizu attieksmi pret savu veselību. PSIHOHIGIENA izstrādā metodes, kas palīdz attīstīt darbaspējas, pasargāt nervu sistēmu no iespējamās pārpūles, audzināt harmonisku raksturu, panākt vispusīgu emocionālo un intelektuālo attīstību, stipru gribu. Psihohigiēnā svarīgi ir vispārhigiēniski pasākumi, ar kuriem likvidē to kaitīgo faktoru ietekmi, kuri varētu izraisīt psih. slimības (valsts mēroga pasākumi pret inf. slimībām, ražošanas intoksikācijām, traumām, alkoholismu, narkomāniju utt.). Kopējā PSIHOHIGIENA sistēmā ir vairāki virzieni: mūža posmu, darba un apmācības, sadzīves, ģimenes un dzimumdzīves, slimu cilv., kā arī speciālā PSIHOHIGIENA. Mūža posmu PSIHOHIGIENA aptver vispirms jautājumus par bērna attīstību. Agrīnā vecumā — pareiza ēdināšana, regulārs miegs, kustību attīstīšana (fiz. nodarbības); vēlāk — apmācība skolā, pareiza garīgā un fiz. slodze, attiecības kolektīvā; pubertātes vecumā nozīmīga ir dzimumaudzināšana un specialitātes izvēle. īpašu uzmanību prasa skolēni ar fiz. defektiem, tāpat īpašs režīms vajadzīgs bērniem ar novājinātu nervu sistēmu. Vēlīnā vecumā PSIHOHIGIENA veltī uzmanību vecu cilv. grūtībām piemēroties jauniem apstākļiem sakarā ar darba un sadzīves situāciju maiņu (aiziešana pensijā, pārmaiņas ģimenes sastāvā). Darba un mācību PSIHOHIGIENA saistīta ar pareizu profesijas izvēli, emocionālu attieksmi pret darbu, darba apstākļiem, daudz vietas ierādot zinātniskai darba organizācijai. Sevišķa vērība veltīta garīgā darba higiēnai, tiek pētīta pieļaujamā slodze, kā arī pārslodze, alkohola un smēķēšanas ietekme uz garīgo darbu, tehnisku uzlabojumu ieviešana garīgā darba atvieglošanai. PSIHOHIGIENA meklē un ieteic metodes, kā iespējami produktīvāk domāt, lasīt, rakstīt, vieglāk un ātrāk iegaumēt, labāk mācīties, konspektēt, kā savienot darbu un atpūtu, kā noteikt pareizu garīgā darba slodzi. Sadzīves PSIHOHIGIENA risina problēmas, kas saistītas ar cilvēku savstarpējām attiecībām kolektīvā, ietverot arī cīņu pret psihotraumām (tās rada rupjība, neiejūtība, neorganizētība, nevērība), alkoholismu un narkomāniju. Tā aplūko arī kino, radio un televīzijas raidījumu, literatūras ietekmi uz cilv. psihi. Ģimenes un dzimumdzīve s PSIHOHIGIENA ietver jautājumus, kas saistīti ar laulību un ģimeni (laulībām piemērotais vecums, optimālā gadu starpība, dzimumdzīves higiēna, attiecības starp ģimenes locekļiem), jautājumus par dzimumaudzināšanu, med. konsultācijām (arī ģenētiskajām konsultācijām) personām, kas gatavojas stāties laulībā, vai cilvēkiem, kuriem radušies sarežģījumi ģimenes dzīvē. Slimu cilvēku PSIHOHIGIENA pētī cilvēkus ar psih. novirzēm, pievēršot uzmanību iespējamai vienpusīgai apdāvinātībai, novērtējot viņu darba iespējas, iesakot īpašo, nepieciešamo audzināšanu, un psihiski slimus cilv., kuriem nepieciešami īpaši darba apstākļi. Speciālā PSIHOHIGIENA nodarbojas ar atsevišķu specialitāšu īpatnību izpēti (piem., aviācijas PSIHOHIGIENA, kosmiskā PSIHOHIGIENA).