inf. slimība, ko ierosina mikroorganisms mikoplazma (Mycoplasma pneumoniae) un kam raksturīgs elpošanas ceļu iekaisums, paaugstināta t° un intoksikācija. 1942.—1963. g. šī slimība bija pazīstama ar primāras atipiskas pneimonijas (plaušu karsonis ar ieilgušu gaitu) jeb Itona pneimonijas nosaukumu. Inf. avots ir slimais cilv. un pārslimojušais, kas vairākus mēn. var saglabāt ierosu elpošanas ceļos. Inf. izplatās pilieninfekcijas ceļā ilgstoša kontakta gadījumā. Inkubācijas periods ir 1—3 ned. Slimība var norisināties kā akūta respiratoriska slimība, smagākos gadījumos veidojas plaušu karsonis un pleirīts. MIKOPLAZMOZE sākas pakāpeniski ar iesnām, t° paaugstināšanos, galvassāpēm, sāpēm locītavās un krūtīs, intoksikāciju, stipru klepu bez krēpām, svīšanu. Slimniekiem raksturīga sārta sejas āda, konjunktivīts, apsārtusi žāvas gļotāda. Var būt arī palielinātas aknas. Plaušu karsonis ieilgst 4—6 ned., retumis 3—4 mēn. MIKOPLAZMOZE Ārstē ar tetraciklīna grupas preparātiem, linkomicīnu vai eritromicīnu, lieto arī pretklepus līdzekļus, sinepju plāksterus u.c Profilakse. Slimnieka izolēšana; _ ar slimo saskarē bijušo cilv. novērošana.