ķīm. savienojumi, kas, ilgāku laiku iedarbodamies uz organismu, var ierosināt ļaund. audzējus dzīvniekiem un cilvēkam. Zināmi vairāki simti KANCEROGENĀS VIELAS, kam ir spēcīga vai vāja iedarbība. Izšķir eksogēnās un endogēnās KANCEROGENĀS VIELAS. Eksogēnās KANCEROGENĀS VIELAS var rasties dažādos rūpnieciskos procesos un piesārņot apkārtējo vidi. Daļai šo vielu ir spēcīga iedarbība. Tās ietilpst gk. šādās vielu grupās: policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (akmeņogļu, degakmens, darvas un naftas produkti — benzpirēns, metilholantrēns u.c.), aromātiskie amīni (anilīnkrāsvielu rūpniecības blakusprodukti — (b-naftilamīni un a-naftilamīni u.c.), aminoazosavienojumi (dažas pārtikas krāsvielas u.c.), nitrozamīni un dažas dabas vielas (aflatoksīni, ko izdala dažas pelējumsēnes, cikazīns, ko satur cikadejas, daži alkaloīdi). Kancerogēnas īpašības piemīt arī dažu metālu (niķeļa, hroma, kobalta u.c.) rūdām, sāļiem, kā arī nemetāliem (azbestam, arsēna neorganiskajiem sāļiem), dažiem urātiem. Endogēnās KANCEROGENĀS VIELAS un vielas ar KANCEROGENĀS VIELAS līdzīgu uzbūvi rodas cilv. un dzīvn. organismā vielmaiņas procesos vai to traucējumu rezultātā. Šīm vielām ir policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem (daži hormoni, žultsskābes u.c. ar t.s. fenantrēna gredzenu) vai aromātiskiem amīniem (aminoskābes triptofāna noārdes produkti) līdzīga uzbūve. Endogēnajām KANCEROGENĀS VIELAS pārsvarā ir vāja iedarbība, un audzēju izcelsmē tām mazāka nozīme nekā eksogēnajām KANCEROGENĀS VIELAS. Pētījumos par KANCEROGENĀS VIELAS izstrādāti audzēju profilakses pasākumi, kuru mērķis ir maksimāli samazināt vai pilnīgi novērst cilv. saskari ar KANCEROGENĀS VIELAS gan ražošanas procesā, gan ikdienā. Rūpnieciski procesi, kuros iespējama saskare ar KANCEROGENĀS VIELAS, tiek rūpīgi izolēti. Sistemātiski tiek kontrolēti pārtikas produkti, plaša patēriņa preces, medikamenti. Produkti, vielas, kas satur KANCEROGENĀS VIELAS, tiek attīrīti vai izņemti no apgrozības (dažas pārtikas krāsvielas, parafīni, tehniskās eļļas, insekticīdi u.c.). KANCEROGENĀS VIELAS nav vienīgais iespējamais kancerogēnais faktors — var būt arī fizikāli (jonizējošais un ultravioletais starojums) un biol. (vīrusi u.c.) kancerogēni faktori. Lai arī kādi būtu cēloņi, audzējus izraisa tikai to ilgstoša, regulāra iedarbība. Liela nozīme šajā procesā ir arī ārējai videi un dzīves apstākļiem, uzturam un tā režīmam.