smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā. HIDROCEFĀLIJA mehānisms var būt dažāds: šķidruma pastiprināta producēšanās, tā nepietiekama uzsākšanās un cirkulācijas traucējumi. Izšķir iekšējo HIDROCEFĀLIJA, kad šķidrums uzkrājas gk. paplašinātos smadzeņu dobumos, un ārējo HIDROCEFĀLIJA, kad šķidrums uzkrājas gk. telpā starp smadzeņu apvalkiem. Var būt arī vispārējā hidrocefālija. HIDROCEFĀLIJA var būt piedzimta (radusies pirms bērna dzimšanas) vai iegūta (radusies vēlākā dzīves laikā). HIDROCEFĀLIJA var būt akūta un hroniska. HIDROCEFĀLIJA cēloņi ir dažādi — inf., intoksikācija, traumas, audzēji, cistas, smadzeņu attīstības traucējumi u.c. Bieži HIDROCEFĀLIJA rodas pēc bērnībā pārciesta meningoencefalīta, meningīta, nervu sistēmas toksoplazmozes, sifilisa. .T.s. sastrēguma HIDROCEFĀLIJA rodas sakarā ar nieru, aknu, sirds un asinsvadu slimībām un asins stāži galvas vēnās. Bērniem HIDROCEFĀLIJA gadījumā galvaskausa kauli kļūst plāni, galva palielinās, kļūst apaļa, piere — plata, izvelvēta. Paplašinās galvaskausa šuves un avotiņi, pastiprinās galvas vēnu zīmējums. Bieži rodas redzes nerva atrofija, šķielēšana, kurlums, mēmums. Bērni, kam ir HIDROCEFĀLIJA, vēlu sāk celties kājās, ilgi nestaigā, viņiem ir locekļu muskuļu vājums, hiperkinēzes, garīgās attīstības traucējumi. Ja HIDROCEFĀLIJA rodas pieaugušajiem, galvas lielums un forma parasti nemainās. Raksturīgas ir galvassāpes, slikta dūša, vemšana, reibonis. Var būt kustību koordinācijas traucējumi, nedroša gaita (ataksija), epileptiskas lēkmes. Ārstēšana. Jānovērš HIDROCEFĀLIJA cēlonis. Regulāri jālieto diēta ar samazinātu sāls un ūdens daudzumu. Atkarībā no HIDROCEFĀLIJA mehānisma izmanto dažādus medikamentus; atsevišķos gadījumos galvu apstaro ar rentgenstarojumu vai ārstē ķirurģiski.