pastāvīgs nepareizs galvas stāvoklis — galva noliekta uz vienu pusi (labo vai kreiso), bet seja pagriezta uz pretējo; ierobežotas arī galvas kustības. GREIZAIS KAKLS var būt piedzimts vai iegūts. Iegūts GREIZAIS KAKLS sastopams samērā reti; izveidojas pēc ievainojuma vai apdeguma u.tml., kā arī kakla muskuļu iekaisuma (miozīta) vai aizauss paugura iekaisuma (mastoidīta) u.tml. Piedzimts GREIZAIS KAKLS sastopams apm. 1% jaundzimušo, nedaudz biežāk meitenēm; tas var būt iedzimts. Visbiežāk šās deformācijas pamatā ir pārmaiņas galvas grozītājmuskulī vai dzimstot gūts šā muskuļa sastiepums ar daļēju pārrāvumu; retāk GREIZAIS KAKLS cēlonis ir pārmaiņas kakla skriemeļos. GREIZAIS KAKLS pazīmes: jaundzimušajam galva noliekta UZ slimo pusi, seja pagriezta uz pretējo pusi; galvas grozītājmuskuļa sastiepuma vai pārrāvuma vietā redzams vai sataustāms paresninājums, kas vairāk izteikts 2. ned. pēc dzimšanas. Slimajā pusē ādas krokas dziļākas, nereti asimetriskas, krokās bieži rodas izsutumi. Dažkārt vērojama sejas, īpaši auss attīstības atpalikšana slimajā pusē, sejas asimetrija. Ja GREIZAIS KAKLS neārstē, sejas asimetrija progresē, pievienojas mugurkaula izliekums. Svarīgi diagnoscēt GREIZAIS KAKLS tūlīt pēc dzemdībām. Ārstēšana. 1. mūža gadā — konservatīva. Dzemdību nodaļu jaundzimušo palātās bērni, kam ir GREIZAIS KAKLS, jānovieto gultiņās tā, lai galvas stāvoklis būtu pareizs. Sākot ar 2. ned., ārsta ortopēda apmācītās mātes pašas sistemātiskā ārsta kontrolē izdara bērna galvas stāvokļa koriģēšanu, ar rokām pagriežot galvu pareizā stāvoklī. Parasti ieteic 20 galvas noliecienus uz veselo pusi ar sejas pagriezienu uz slimo pusi ne retāk kā 3 reizes dienā pārtīšanas laikā. Tas jādara uzmanīgi, jo, pārāk spēcīgi rīkojoties, var pārraut muskuli. Bērns no vingrinājumiem nedrīkst just sāpes. Sākot ar 3. ned., pirms aprakstītajiem vingrinājumiem 2—4 min. izdara vieglu glaudīšanas tipa masāžu saīsinātajam galvas grozītājmuskulim, kā arī veselajam muskulim. Masāžu neizdarīt pārāk stipri — pēc tās nedrīkst palikt ilgstošs ādas sārtums. Lai noturētu galvu pareizā stāvoklī (ar nelielu noliekumu uz veselo pusi un sejas pagriezienu uz slimo pusi), lieto vates vai marles spilventiņus, ko piesaitē abās kakla pusēs, sasienot caur pretējās puses padusi. Spilventiņam gk. nevis jāspiež uz kaklu, bet jābūt par balstu starp atslēgkaulu un apakšžokli. Sākot ar 3—4 ned. vecumu, spilventiņā jāliek papes plāksnīte, kuras platums līdzinās attālumam starp apakšžokli un atslēgkaulu pareizā galvas stāvoklī; var izmantot plastmasas apkakles. Pirms vingrinājumiem vēlams reizi dienā sasildīt slimo kakla pusi ar solluksa lampu, ar siltu termoforu (40—42°) vai parafīna aplikācijām. Gultiņā bērnu liek ar veselo pusi pret sienu, bet slimo pusi — pret apgaismojumu, lai bērns, vērojot rotaļlietas un pieaugušo cilv. darbību, pats censtos pagriezt galvu pareizā virzienā. Bērnus, kam ir GREIZAIS KAKLS , nedrīkst agri celt stāvus un sēdināt. 1. mūža gadā ar sistemātisku konservatīvu ārstēšanu izdodas izārstēt apm. 70% gadījumu. Ja sistemātiskai ārstēšanai 1. gadā nav bijis panākumu, ja GREIZAIS KAKLS ir ļoti smagā formā vai arī diagnoscēts pēc 1 g. vecuma, nepieciešama operācija. Tā iespējama jebkurā vecumā, bet vislabākie panākumi ir līdz 5 g. vecumam, kad vēl nav izveidojusies sejas asimetrija.