cilv. spējas izdarīt dažādas kustības (pacelt smagumu, noskriet noteiktu distanci, pārvarēt šķērsli). Kustību izpilde saistīta ar vienas vai otras FIZISKĀS ĪPAŠĪBAS attīstīšanu. Izšķir šādas galvenās FIZISKĀS ĪPAŠĪBAS : spēku, ātrumu, izturību, veiklību, lokanību. FIZISKĀS ĪPAŠĪBAS attīstības līmeni nosaka noteiktas balsta un kustību aparāta, kā arī pārējo cilv. organisma sistēmu morfoloģiskās, funkcionālās un bioķīmiskās īpatnības. Augsts FIZISKĀS ĪPAŠĪBAS attīstības līmenis liecina par labu veselību un fiz. attīstību. FIZISKĀS ĪPAŠĪBAS attīstību sekmē regulāras fiz. kultūras un sp. nodarbības. Spēks — cilvēka spēja panākt maksimālu muskuļu sasprindzinājumu ārējās pretestības pārvarēšanai. Muskuļa maksimālā spēka lielums atkarīgs no muskuļa fiziol. šķērsgriezuma, saīsināmo šķiedru daudzuma, no CNS uz muskuli ejošo impulsu biežuma, no ķīm. procesu ātruma muskuļaudos. Galvenie spēka vingrinājumi: smaguma celšana (hanteles, svarstienis, svarbumbas, pildbumbas u.c.), pievilkšanās, spiešana balstā, rāpšanās pa virvi, pietupieni, vingrojumi ar partnera pretestību u.c. Izdarot spēka vingrinājumus, nedrīkst aizturēt elpu. Spēka noteikšanai lieto dinamometru. Ātrums — cilvēka spēja izdarīt kustības minimālā laikā. Kustību ātrumu nosaka CNS funkcionālais stāvoklis un attiecīgo kustību trenētība, muskuļos norisošās vielu un enerģijas maiņas reakciju ātrums, kā arī muskuļu struktūra. Galvenie ātruma vingrinājumi: 100 m skrējiens, sp. spēles, kustību rotaļas, lēcieni,_ mešana, šķēršļu pārvarēšana. Ātruma attīstīšanai jānotiek optimālā CNS stāvoklī (kad cilv. labi jūtas, nav noguris). Izturība — cilvēka spējas ilgstoši izpildīt kādu darbību, nesamazinoties tās efektivitātei; spēja pretoties nogurumam. Izšķir vispārīgo, speciālo, ātruma un spēka izturību. Izturību nosaka augstākās nervu darbības tips un norādījums, asinsrites un elpošanas sistēmas darbaspējas, sp. tehnikas apgūšanas pakāpe, 168 gribasspēks. Izturību attīsta ar ilgstošu skriešanu, riteņbraukšanu, peldēšanu, airēšanu, sp. spēlēm vai izraudzīto sp. veidu, izpildot jebkuru darbību pat nogurumā. Jāpievērš uzmanība pareizai elpošanai. Veiklība — cilvēka spēja ātri apgūt jaunas kustības, ātri pārkārtot tās, tikko mainās ārējie apstākļi. Veiklību nosaka CNS nosacījuma refleksu krājums, plastiskums un koordinācijas spējas, visu analizatoru, sevišķi kustību analizatora funkcionālais stāvoklis. Veiklību attīsta ar akrobātiku, vingrošanu, lēcieniem, sp. spēlēm, neparastiem ķermeņa stāvokļiem u.c. Lokanība — cilvēka spēja izpildīt kustības ar plašu amplitūdu. Lokanība atkarīga no locītavu uzbūves, muskuļu un saišu elastības, ārējās vides t, diennakts laika. Lokanību attīsta gk. ar stiepšanas (pasīviem un aktīviem), atsperīgiem un vēzienveida vingrojumiem. Attīstot jebkuru FIZISKĀS ĪPAŠĪBAS , jāņem vērā vecums, dzimums, veselības stāvoklis, fiz. attīstība, fiz. sagatavotība un individuālās īpatnības.