var būt reimatisma, poliartrīta, strutojošas inf., retāk specifiskas inf., traumas gadījumā.

Akūto APAKŠŽOKĻA LOCĪTAVAS IEKAISUMS parasti rada trauma vai apkārtējo audu inf. — flegmonas, vidusauss iekaisums vai pieauss siekalu dziedzera iekaisums. Locītavā asas sāpes, kas izstaro uz ausi, mutes atvēršana apgrūtināta un sāpīga, t° paaugstināta. Novājinātiem bērniem akūtais APAKŠŽOKĻA LOCĪTAVAS IEKAISUMS var radīt ankilozi un sejas deformāciju.
Hroniskajam APAKŠŽOKĻA LOCĪTAVAS IEKAISUMS raksturīgas ilgstošas sāpes locītavā un pieauss apvidū, reibonis, galvassāpes, apgrūtināta mutes atvēršana, knakšķēšana u.c. trokšņi. Cēlonis — distrofiskas pārmaiņas locītavas skrimšļos (artroze), kuras radījis reimatisms vai poliartrīts, kā arī ilgstoša pārslodze (vairāku dzerokļu trūkums, nepareizs sakodiens, sliktas zobu protēzes).

Ārstē ar medikamentiem, , fizioterapiju, apakšžokļa kustības ierobežo (izgatavo jaunas zobu protēzes). lai atjaunotu pareizu sakodienu. Ja APAKŠŽOKĻA LOCĪTAVAS IEKAISUMS izraisījis reimatisms vai poliartrīts, ārstē pamatslimību.

Profilakse. Laikus ārstēt inf. perēkļus (mandeles, zobus). protēzē!, zobus, bērniem ārstēt sakodiena anomālijas.