Visbiežākie ZOBU NODILŠANA cēloņi ir zoba cieto audu nepilnvērtīgums un košļāšanas aparāta nevajadzīga noslogošana. Zobi vairāk nodilst, ja lieto rupjāku barību un uzmanīgāk to sakošļā, kā arī ja ir pareizs, spēcīgs sakodiens. Zobu kroņiem nodilstot, pazeminās sakodiens. Lēnas (dabiskas jeb fiziol.) ZOBU NODILŠANA gadījumā (40—50 g. vecumā) zobi ir redzami nodiluši, bet košļāšanas muskuļi un apakšžokļu locītavas pieskaņojas pazeminātajam sakodienam un cilv. nejūt traucējumus, jo zoba kožamās virsmas nodilumu kompensē no pulpas kameras puses izveidojusies sekundārā dentīna kārta. Straujās (patoloģiskās) ZOBU NODILŠANA gadījumā (tā rodas jauniem cilv. jau apm. 30 g. vecumā) muskuļi un apakšžokļa locītavas nepaspēj pieskaņoties un cilv. var just smagumu locītavās, sāpes un troksni ausīs, sāpes mēlē, turklāt zobi kļūst ļoti jutīgi pret termiskiem (siltu, aukstu), ķīm. (saldu, skābu), pat meh. (barības pieskaršanās) kairinātājiem. ZOBU NODILŠANA r s t ē š a n a. Ja ir nelielas patol. parādības, zobu jutīgumu var mazināt ar medikamentiem, smagākos gadījumos — ar zobu protēzēm; ar mākslīgiem kroņiem nosedzot nodilušos zobus, tos var pasargāt no kairinātājiem, tālākas nodošanas un labot nepareizu sakodienu.