psih. darbība, kas noris zem apziņas sliekšņa un nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei. ZEMAPZIŅA nepārtraukti un ļoti ekonomiski uztver, pārstrādā, uzkrāj un reproducē milzīgi daudz derīgas informācijas un līdz ar to nodrošina pašreizējo un gaidāmo situāciju daudzpusīgu atspoguļošanos smadzenēs, turklāt netraucējot ar apziņu saistīto psih. darbību, jo tikai neliela ZEMAPZIŅA informācijas daļa nonāk apziņā. ZEMAPZIŅA ar savām neizsmeļamajām informācijas un rīcības variantu rezervēm aktīvi piedalās apziņas izvirzīto problēmu risināšanā un lēmumu pieņemšanā. Daļa ZEMAPZIŅA satura nonāk apziņā viegli, daļa — ar grūtībām un tikai īpašos apstākļos (piem., hipnozē). bet daļa apziņai praktiski nav pieejama. Sen aizmirsti iespaidi, domas, emocijas zem apziņas sliekšņa vēl joprojām darbojas gan savstarpēji, gan kopā ar neseniem atmiņas faktiem, veidojot jaunas atziņas un ievirzes, kas pilnīgi negaidīti var palīdzēt atrisināt līdz tam neatrisināmus uzdevumus un problēmas. Tā bieži notiek arī zin. pētījumos un mākslinieciskā jaunradē, kad ZEMAPZIŅA nobriedis atrisinājums pēkšņi nonāk apziņā, tā ka atliek to tikai izteikt citiem saprotamā valodā. ZEMAPZIŅA notiekošo psih. procesu loģika principā neatšķiras no apziņas psih. procesu loģikas. Tieši tas dod iespēju ZEMAPZIŅA aktivitātes rezultātus auglīgi izmantot apzinātajā darbībā. Tāpēc kļūdaini ir pretstatīt apziņu ZEMAPZIŅA kā principiāli atšķirīgus psih. darbības veidus. īstenībā tie viens otru papildina. ZEMAPZIŅA uzkrāto pieredzi plaši izmanto t.s. intuitīvā domāšana, kur apziņa piedalās vienīgi risināmā uzdevuma un atbildes formulēšanā, bet viss sarežģītais informācijas pārstrādes process noris zem apziņas sliekšņa, tā ka šā procesa laikā apziņa spēj risināt citus uzdevumus. Tādējādi intuīcija no parastās domāšanas, no prāta apsvērumiem atšķiras tikai ar to, ka intuīcijā informācijas pārstrāde un uzdevuma atrisināšana notiek gk. ZEMAPZIŅA, turpretī parastajā domāšanā — apziņā. Sistemātiski pārbaudot intuīcijas ieteiktos risinājumus ar prāta apsvērumiem un dzīves pieredzē, cilv. iemācās atšķirt problēmas, kuru risināšanā viņš var paļauties uz intuīciju, no problēmām, kuras risinot nevar paļauties uz intuīciju. Tādējādi, sistemātiski kontrolējot un precizējot intuīcijas rezultātus ar apzinātu domāšanu un sab. praksi, cilv. spēj stipri pilnveidot savu intuīciju. Agrāk, it īpaši bērnībā, gūtie spilgtie iespaidi, vērtību kritēriji, ieradumi, kaut arī sen aizmirsti, ZEMAPZIŅA ne vien saglabājas, bet arī ietekmē izturēšanos un pieeju problēmām visā mūžā. Tāpēc, lai iepazītu cilv. personību, tas jānovēro ne vien situācijās, kur dominē apzināta darbība, bet arī situācijās, kur cilv. rīcībā un nostājā atklājas ZEMAPZIŅA veidotā psih. darbība, ievirzes un reaģēšanas īpatnības. Tik vispusīgi iepazīt cilv. personību nepieciešams, piem., ārstam psihoterapeitam un psihiatram. Fiziol. norises, kuru rezultāts ir ZEMAPZIŅA, un norises, kuru rezultāts ir apziņa, lokalizētas vienās un tajās pašās galvas smadzeņu neirālajās struktūrās. Kļūdains ir priekšstats, ka ar apziņu saistītie nervu procesi lokalizēti lielo pusložu garozā, bet ar ZEMAPZIŅA saistītie — zemgarozā. Tomēr funkcionālie sakari ar zemgarozas neirālajās struktūrās lokalizēto afektu, dziņu un instinktu aktivitāti ZEMAPZIŅA procesiem ir tiešāki un intensīvāki nekā apziņas procesiem.