ŪDENSAPGĀDES AVOTI
ir virszemes ūdeņi, pazemes ūdeņi un nokrišņu ūdeņi. Virszemes ŪDENSAPGĀDES AVOTI (ezeros, dīķos, upēs) ūdens kvalitāte ir atkarīga gan no apkārtējās augsnes īpatnībām, gan arī no tā, cik biezi apdzīvoti to krasti un kādi piesārņojuma avoti ir tuvākajā apkārtnē. Šādu ūdeni bez apstrādes dzeršanai izmantot nedrīkst, jo parasti tajā atrodas daudz organisko vielu. Upes un ezerus nereti piesārņo arī apdzīvotu vietu un rūpniecības uzņēmumu notekūdeņi. Pie virszemes ŪDENSAPGĀDES AVOTI pieder arī jūras; jūras ūdeni var lietot dzeršanai tikai pēc atsāļošanas. Pazemes ūdeņi veidojas, nokrišņu ūdeņiem filtrējoties cauri zemes slānim un sakrājoties virs ūdensnecaurlaidīga slāņa. Pazemes ūdeni, kas, pakāpeniski filtrējoties cauri irdenam zemes slānim, sakrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā slāņa, sauc par gruntsūdeni. Šim ūdens slānim, kas atrodas vistuvāk zemes virskārtai, nav spiediena. Gruntsūdeņu kvalitāte neatbilst san. hig prasībām, jo tajos var iekļūt dažādi zemes virskārtas netīrumi un ietekmēt to fizikālās, ķīm., kā ari bakterioloģiskās īpašības. Dziļie pazemes ūdeņi atšķirībā no gruntsūdeņiem ir no virspuses segti ar vienu vai vairākiem ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem. Parasti tie pilnīgi piesātina t.s. ūdensnesējslāni un atrodas zem spiediena. Dziļie pazemes ūdeņi uzskatāmi par tīriem Tie ir bagāti ar minerālvielām. Šādu ūdeni dzeršanai var lietot bez speciālas apstrādes. Zemākās reljefa vietās ūdeni saturošie pazemes slāņi (gruntsūdeņu, kā arī dziļo pazemes ūdeņu slāņi) bieži iznāk zemes virspusē, veidojot dabisku pazemes ūdeņu izplūšanas vietu. Šādus ūdens avotus sauc par lejupplūdes avotiem. Avoti veidojas ari tādās vietās, kur dziļie pazemes ūdeņi, kas atrodas zem spiediena, sūcoties cauri ūdensnecaurlaidīgo slāņu plaisām, izplūst zemes virspusē; tādus avotus sauc par augšplūdes avotiem. Lai avotu ūdeni varētu izmantot, tie ir speciāli jāiekārto (↑ attēlu).
Nokrišņu ūdeņos izšķīst dažādi gaisa piemaisījumi, tajos var būt palielināts putekļu, kvēpu daudzums; tie var saturēt arī dažādas ķimikālijas. Nokrišņu ūdeņus dzeršanai var izmantot tikai tādās vietās, kur nav cita ŪDENSAPGĀDES AVOTI un kur atmosfēras gaiss ir tīrs. Tos savāc tīros traukos un dzeršanai lieto pēc vārīšanas.
Komentāri: 0 no 0