galvas smadzeņu trauma, ko izraisa tieša vai netieša spēka iedarbība uz galvaskausu.

SMADZEŅU SATRICINĀJUMS gadījumā nav novērojamas makroskopiskas pārmaiņas smadzenēs, bet ir traucēta to funkcija. Var būt sīki punktveida asinsizplūdumi, neliela smadzeņu tūska, pārejoši veģetatīvās nervu sistēmas un smadzeņu asinsvadu inervācijas , traucējumi.

Simptomi: samaņas zaudēšana vieglākos gadījumos uz dažām min., smagākos — pat līdz dažām dienām; slikta dūša, vemšana, reizēm spranda stīvums, galvassāpes, reibonis. Pēc samaņas atgūšanas nereti parādās atmiņas traucējumi, parasti cilv. neatceras to, kas bijis tieši pirms traumas, neorientējas laikā un telpā. Pulss lēns, spraigs, elpošana virspusēja, acu zīlītes paplašinātas. Pakāpeniski šie simptomi samazinās un izzūd, kaut gan SMADZEŅU SATRICINĀJUMS sekas — galvassāpes, reiboņi, nogurums, apātija, samazinātas darbaspējas — var palikt 1—2 g.

Atsevišķos gadījumos pēc SMADZEŅU SATRICINĀJUMS var izveidoties neiroze (pastiprināta uzbudināmība, nervozitāte, garastāvokļa maiņa).

Ārstēšana. Pilnīgs miers — jāievēro gultas režīms, kura ilgumu nosaka ārsts atkarībā no satricinājuma smaguma. Lieto nomierinošus un pretsāpju līdzekļus, dažreiz jāpazemina asinsspiediens; smagos gadījumos izdara lumbālpunkciju.
Ja ir ilgstošas galvassāpes, līdzsvara un asinsrites traucējumi, izmanto arī veģetatīvās nervu sistēmas gangliju blokādi u.c. speciālas ārstēšanas metodes. Ja slimnieks pietiekami ilgi ievēro pilnīga miera režīmu, nervu sistēmas darbības traucējumi pēc SMADZEŅU SATRICINĀJUMS ātri izzūd.