ārstēšana ar rentgenstarojumu; viens no staru terapijas veidiem. RENTGENTERAPIJA pamatā ir rentgenstarojuma iedarbība uz organisma šūnām un audiem, turklāt audi, kurus skārušas patol. pārmaiņas (audzējs, iekaisums). ir jutīgāki pret rentgenstarojumu nekā veselie audi. Izšķir virspusējo RENTGENTERAPIJA, dziļo RENTGENTERAPIJA un RENTGENTERAPIJA, kurā izmanto lielas enerģijas rentgenstarojumu. Virspusējā RENTGENTERAPIJA lieto starojumu ar mazu enerģiju; to iegūst rentgenlampās ar relatīvi zemu anodspriegumu (15—60 kV). Lai starojums būtu viendabīgāks, lieto speciālus filtrus, kas aiztur sevišķi mazas enerģijas starojumu. Virspusējo RENTGENTERAPIJA izmanto onkoloģijā un dermatoloģijā, ja patol. process ir virspusējs un jonizējošā starojuma terapeitiskais efekts dziļāk par dažiem mm nav nepieciešams, bet īsā laika sprīdī jāsasniedz lielas apstarojuma devas, piem., ādas un gļotādas (mutes dobuma, maksts, taisnās zarnas). kā arī operācijas laikā atvērtu dobumu un orgānu (urīnpūšļa, smadzeņu) virsmas apstarošanai. Dziļajā RENTGENTERAPIJA lieto daudz lielākas enerģijas rentgenstarojumu; to iegūst rentgenlampā, kuras anodspriegums ir 120—250 kV. Lai nerastos ādas apdegumi, mīkstā starojuma atdalīšanai izmanto vara vai alumīnija filtrus. Starojuma kūļa lieluma modelēšanai lieto speciālus starojuma ierobežotājus un formētājus (tubusus). Agrāk dziļo RENTGENTERAPIJA plaši izmantoja onkoloģijā. Lai panāktu maksimāli iespējamo jonizējošā starojuma koncentrāciju patol. perēklī, minimāli apstarojot veselos audus, apstarošanu izdara no vairākām pusēm tā, lai starojuma kūļu krustošanās punkts būtu patol. perēklī. Dziļo RENTGENTERAPIJA lieto gk. neonkoloģisko slimību, piem., dažādu hron. iekaisumu, dažu asinsrades orgānu slimību, vairogdziedzera slimību ārstēšanā. Ja RENTGENTERAPIJA seansa laikā rentgenlampā un slimnieks ir nekustīgi, apstarošanu sauc par statisku (nekustīgu), ja starojuma avots attiecībā pret slimnieku atrodas kustībā, apstarošanu sauc par dinamisku (kustīgu). Dinamiskā apstarošana dod iespēju koncentrēt lielāku starojuma devu patol. perēklī, vairāk saudzējot veselos audus; to lieto dziļi lokalizētu procesu ārstēšanā. RENTGENTERAPIJA, kurā izmanto lielas enerģijas rentgenstarojumu, sāka lietot 20. gs. vidū, kad atklāja jaunas iespējas elektronu kustības paātrināšanā. RENTGENTERAPIJA var kombinēt ar citiem staru terapijas veidiem, kā arī ar ķir. ārstēšanu, ķīmijterapiju, tā gūstot labākus panākumus ārstēšanā.