lielmolekulāri organiskie savienojumi, nepieciešama dzīvās matērijas sastāvdaļa, atrodas visos dzīvajos organismos.

Daudz NUKLEĪNSKĀBES ir šūnas kodolā un ribosomās (bieži vien saistībā ar olbv. — nukleoproteīdi). NUKLEĪNSKĀBES molekula sastāv no ļoti daudziem savstarpēji virknē saistītiem nukleotīdiem. Katrs nukleotīds savukārt sastāv no purīnbāzes (adenīns, guanīns) vai pirimidīnbāzes (citozīns, timīns, uracils), ogļhidrāta (riboze vai dezoksiriboze) un fosforskābes atlikuma.

NUKLEĪNSKĀBES atšķiras pēc nukleotīdu sastāva, daudzuma un secības; tās ir sugai specifiskas. NUKLEĪNSKĀBES glabā ģenētisko informāciju par organisma uzbūvi, attīstību un individuālajām īpatnībām, kā arī piedalās šās informācijas realizēšanās procesā — olbv. sintēzē. Ir 2 NUKLEĪNSKĀBES tipi: dezoksiribonukleīnskābe (satur ogļhidrātu dezoksiribozi) un ribonukleīnskābe (satur ogļhidrātu ribozi).