asteru dz. daudzg. lakstaugs ar nezarotu mietsakni. Izplatīta kā nezāle gandrīz visā PSRS. Ievāc saknes rudenī vai agri pavasarī kopā ar lapām. Vairākas dienas vītina, tad žāvē. Var uzglabāt 5 g. Droga satur rūgtvielas, karotinoīdus, triterpēnsavienojumus, inulīnu, gļotvielas, miecvielas u.c. Gatavo tējas, novārījumus un biezo ekstraktu. Lieto par ēstgribas ierosinātāju, žultsdzinēju un vieglu caurejas līdz. Biezo ekstraktu izmanto par pamatmasu zirnīšos. Sakni lieto arī cigoriņu vietā, svaigas lapas pavasarī — salātos, arī par žultsdzinēju un diurētisku līdzekli.