patogēno sēņu ierosināta slimība; viena no kandidamikozes formām; tai raksturīgi balti, sarecējušam pienam līdzīgi aplikumi uz gļotādas.

piena sēnīte ierosina Candida ģints sēnes, kas mitinās arī uz veselu cilv. gļotādas. Slimību veicina mutes dobuma gļotādas ievainojumi, novājēšana, smagas slimības, ilgstoša antibiotiku lietošana. Visbiežāk piena sēnīte sastopama jaundzimušajiem un zīdaiņiem uz vaigu gļotādas, mēles, aukslējām.

Smagos gadījumos piena sēnīte attīstās uz elpošanas ceļu, barības vada un dzimumorgānu gļotādas. Sēnes micēlija pavedieni spēj iespiesties dziļākos epitēlijaudu slāņos, un aplikums tāpēc ir grūti noņemams. Ierosi var tikt iznēsāti ar asinīm un radīt iekšējo orgānu saslimšanu. Uz ādas piena sēnīte var izraisīt ekzēmai vai izsitumiem līdzīgas parādības. Stipri izteikta piena sēnīte mutes dobuma gļotādā jaundzimušajiem var apgrūtināt zīšanu un rīšanu. piena sēnīte var izplatīties ar kopšanas priekšmetiem, ja nav pietiekami ievēroti san. hig. noteikumi.

Ārstēšana. Jāpalielina organisma dabiskā pretestība. Jaundzimušajiem svarīga ir barošana ar mātes pienu; novājinātu bērnu uzturam jāsatur pietiekamā daudzumā pilnvērtīgas olbv., vit.-i. Gļotādas vairākas reizes dienā ieziež ar borakglicerīnu vai pioktanīna šķīdumu. Ja piena sēnīte radusies sakarā ar antibiotiku lietošanu, tā jāpārtrauc. Smagākos gadījumos iekšķīgi lieto pretsēnīšu līdzekli nistatīnu (pēc ārsta norādījuma).

Profilakse. Pareiza bērna kopšana un ēdināšana, tīrības ievērošana, it īpaši bērnu barojot.