— zinātne, kas pētī cilv. slimību ģeogrāfisko izplatību, slimošanas cēloņus un ģeogrāfiskās vides ietekmi uz iedz. veselību. Slimību ģeogrāfisko izplatību ietekmē dabas faktori (klimats, daži ķīm. elementi vai to trūkums ūdenī, augsnē, tātad arī pārtikas produktos, u.c), sociālie faktori (iedz. materiālie apstākļi, kultūras līmenis, tradicionālais uzturs u.c), kuri gk. nosaka atsevišķu slimību ģeogrāfiju (nozoģeogrāfiju). MEDICĪNAS ĢEOGRĀFIJA nozare — novada epidemioloģija pētī dabas rajoniem raksturīgās inf. slimības (↑ infekcijas perēkļi dabū) un epidemiol. kompleksus. MEDICĪNAS ĢEOGRĀFIJA pētījumiem ir liela nozīme slimību profilakse, jaunapgūstamo rajonu medicīnģeogrāfiskajā prognozēšanā. MEDICĪNAS ĢEOGRĀFIJA cieši saistīta ar epidemiploģiju, patoloģiju, mikrobioloģiju, higiēnu, fiz. un ekonomisko ģeogrāfiju