norobežota audu tūska, kas rodas lēkmjveidīgi asinsvadu inervācijas traucējumu dēļ. So slimību pirmais aprakstījis vācu ārsts H. Kvinke 1882. g. KVINKES TŪSKA pamatā ir sensibilizēta organisma ādas u.c. audu asinsvadu alerģiska reakcija uz kādu kairinātāju. Kairinātājs var būt iekaisuma perēklis dažādās ķermeņa daļās, uzturvielas (olas, šokolāde, piens, zemenes, rieksti u.c.), ziedputekšņi, alkohols, nikotīns, apsaldēšanās, psihotrauma. KVINKES TŪSKA var izraisīt arī gremošanas orgānu slimības. Ar KVINKES TŪSKA slimo gk. jauni cilv. Lēkmes laikā asinsvadi paplašinās un kļūst caurlaidīgi, tāpēc rodas tūska. Visbiežāk tūska ir uz sejas, kakla, rokām, mutē, rīklē, elpošanas ceļos. Tā rodas strauji un pāriet pēc dažām st. vai dienām. Pietūkušie audi ir pacieti, bāli vai apsārtuši, bet nav sāpīgi. KVINKES TŪSKA ārstē pēc ārsta norādījumiem. Profilakse. Jālikvidē visi patol. procesi organismā. Jāārstē bojāti zobi, iekaisušas mandeles, iekaisumi ausīs un deguna blakusdobumos, gremošanas orgānu slimības u.tml. Nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus un smēķēt. Ja noskaidrots alergēns, no tā jāizvairās.