piedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums. Normāli bērns iemācās runāt, uztverot ar dzirdi apkārtējo cilv. runu un to atdarinot. Ja bērns piedzimst kurls vai zaudē dzirdi līdz 2 g. vecumam, viņš nevar patstāvīgi iemācīties runāt. Nereti pat tad, ja kurlums radies vēlāk (2—3 g. vecumā, dažreiz pat 4—5 g. vecumā) — tad, kad runa jau attīstījusies, bet vēl nav pietiekami nostiprinājusies, tā izzūd, ja laikus netiek izmantoti speciāli vingrinājumi tās saglabāšanai un attīstīšanai. Kurlmēmo runas aparātā nav nekādu patol. pārmaiņu, kuras varētu traucēt skaņu veidošanos. Bērniem, kam ir iegūts KURLMĒMUMS, var būt bojāts arī līdzsvara orgāns, tāpēc tiem ir līdzsvara traucējumi. Turpretī piedzimta KURLMĒMUMS gadījumā šo traucējumu parasti nav. KURLMĒMUMS diagnoscē, konstatējot saistību starp runas trūkumu un kurlumu. Dzirdes trūkumu zīdaiņiem un mazbērniem bieži nepamana un pie ārsta griežas tikai tad, kad kavējas runas attīstība vai arī runa, kas jau sākusi veidoties, zūd. Šādos gadījumos KURLMĒMUMS bieži ir grūti atšķirt no runas traucējumiem, kas rodas, ja dzirde ir normāla { mēmums). Ārstēšana ir maz efektīva, jo pārmaiņas iekšējā ausī nav atgriezeniskas. Uzmanība jāveltī kurlmēmo apmācīšanai runāt. To veic specializētās pirmsskolas bērnu iestādēs un skolās (LPSR — Rīgā, Valmierā un Rēzeknē). Šajās iestādēs bērni iemācās mutvārdu runu, arī sarunu valodu, iegūst izglītību (likums par vispārējo obligāto izglītību attiecas arī uz kurlmēmajiem) un profesiju. Kurlmēmo apmācīšanā lieto dažādas metodes: mutvārdu runas uztveršanu ar redzi (pēc runātāja lūpu kustībām) un pirkstu valodu (daktiloloģija); izmanto arī taktilo vibrācijas sajūtu, individuālos skaņu pastiprinātājus — dzirdes aparātus (ja ir saglabājušās dzirdes atliekas). Kurlmēmajiem PSRS ir visas pilsoņu tiesības. Savienotajās republikās ir nedzirdīgo biedrības, kuras palīdz kurlmēmajiem iegūt kvalifikāciju un iesaistīties darbā, risina viņu kultūras un sadzīves jautājumus.